Klaipēda turpina sakaut Latvijas ostas tranzītkarā par kravu piesaisti; situācija ir nopietna

Krievija šonedēļ paziņoja par nodomu būtiski samazināt naftas produktu tranzītu caur Baltijas ostām un 2018.gadā to apstādināt pilnībā. Šo vēsti mūsu tranzīta nozare saņēmusi jau tāpat nepatīkamā brīdī. Ostu apgrozījums ir sarucis, un Latviju cīņā par Baltkrievijas un Kazahstānas kravām pārliecinoši izkonkurē Lietuva. Trauksmi par Latvijas nekonkurētspēju ceļ ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

2016. gada 17. septembrī 9:23

TV3 Ziņas/Skaties.lv

Jānis Eglītis

Tēma par tranzīta tarifiem tika cilāta, tiekoties ar Baltkrievijas un Kazahstānas augsta līmeņa politiķiem. Izteikti konkrēti piedāvājumi vest kravas caur Latvijas ostām, taču beigās tās aizgājušas uz Klaipēdu. Diplomātiem neierasti atklāts par Latvijas tranzīta konkurētnespēju ir Kazahstānas vēstnieks.

"Es strādāju uz divām valstīm – Lietuvu un Latviju, taču varu teikt, ka ar Lietuvu mums ir daudz ciešākas attiecības. Šeit es gribētu atzīmēt gan Lietuvas valdības pozīciju, gan Lietuvas dzelzceļa vadības pretimnākšanu. Piemēram, Lietuvas vēstniecībā Astanā darbojas šī uzņēmuma transporta atašejs," pauda Kazahstānas vēstnieks Bauržans Muhamedžanovs.

Īpaši dziļa krīze ir Ventspils ostā. Jau daudzus gadus no Baltkrievijas uz Ventspili netiek vests Kālija sāls, savukārt kazahi, neskatoties uz investīcijām graudu termināli, beramkravas ved uz Klaipēdu. Līdzīgu stāstu netrūkst arī citur.

Ventspils ostai ir vēl kāda specifika, daudzi no termināļiem, kas stāv pustukši, pieder Aivara Lemberga oponentiem. Tie sūdzas, ka Lembergs caur ietekmi Satiksmes ministrijā apzināti grauj biznesu. Piemēram, savulaik varenajam Kālija parkam, kas daļēji pieder Šveices advokātam Rudolfam Meroni, brīvostas valde lūgusi ostu pamest. Lembergs pārmetumus sauc par smieklīgiem.

Latvijas tranzīta iekšējie konflikti ir īpaši satraucoši, jo novembrī Rīgā notiks Ķīnas un Austrumeiropas valstu sammits ar premjeru piedalīšanos. Tur var izšķirties, caur kurām ostam ies jaunais zīda ceļš.