Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi bažīgi par nozares nākotni

Kūdras rakšanas un pārstrādes uzņēmumu pērn gūto sirdsmieru, ka valsts ļaus turpmākos desmit gadus darboties esošajās platībās un apmērā, pēkšņi aprāvuši Eiropas Savienības (ES) plāni šovasar vēl stingrāk ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas dažādās tautsaimniecības nozarēs. Kā zināms, emisijas rodas arī no kūdras ieguves vietām.

Latvijas kūdras purvu izstrādātāji un produktu ražotāji uzskata, ka Latvijas valsts politiķiem visaugstākajā līmenī ES būtu jāaizstāv nozare, skaidrojot, ka Latvijā kūdru neizmanto enerģētikā kā kurināmo, bet gan 97% gadījumu kā profesionālās dārzkopības materiālu.

"Eiropas Komisijā valda uzskats jeb neizpratne, ka kūdru iegūst galvenokārt enerģētiskām vajadzībām, tāpēc kūdras ieguve ir jāpārtrauc," skaidroja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Kūdras nozare akcentē, ka Latvijai jāpanāk emisijas īpašs atvieglojumus nozarei, jo 30% visas ES profesionālās dārzkopības turas uz Latvijas kūdras substrātu.

"No kūdras, Latvijas kūdras, visā pasaulē tiek stādīti koki, iegūta veselīga pārtika. Tas ir nozīmīgs devums tieši klimatneitralitātes aspektā," skaidroja kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma SIA "Latflora" vadītājs Uldis Ameriks.

Tikmēr par nozari atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija steidza nozari mierināt, ka nekas netiekot slēgts. "Nozare netiek slēgta vai darbība apturēta. Kūdras ieguve varēs notikt arī turpmāk," solīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Mierina par vidi atbildīgā ministrija, taču uzsver, – tā kā pēc 30 gadiem ir jāpanāk klimatneitrāla saimniekošana, tad maza cerība Latvijas dārzkopības kūdras nozarei panākt kādu īpašu izņēmuma statusu ar iespēju būtiski kāpināt kūdras izstrādes un ražošanas jaudu.

"Tā nav pat Eiropas līmeņa diskusija. Tā ir Apvienoto Nāciju Klimata konvencijas līmenī risināms jautājums. Tad visām dalībvalstīm būtu jāvienojas, ka kaut kas netiek uzskaitīts pie emisijām. Tā iespēja, ka ANO konvencijas dalībvalstis varētu vienoties, ir diezgan niecīga," skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā izskanēja deputāta aicinājums tik skrupulozi nemaz nepildīt starptautiski uzņemtās saistības, jo klimatneitralitāti neesot iespējams sasniegt.

"Tās valstis, kas zina, ka nevarēs sasniegt [klimatneitralitāti], ar baudu skatīsies, kā tās valstis, kas ir naivas vai uzcītīgas, centīsies to izdarīt, graujot savas ekonomikas. Ne tikai graujot ekonomiku, bet pērkot kūdru no valstīm, kas noskatās," pārliecināts Saeimas deputāts Didzis Šmits.

Vides aizsardzības ministrijā gan akcentē, – ja Latvija savu emisijas kvotu izsmels, nāksies šķirties no bargas naudas summas. Ogļskābās gāzes (CO2) emisiju samazināšanas ilgtermiņa plānā kūdras nozare ir vienā grupā ar lauksaimniecību un mežizstrādi. Ja kūdrinieki vēlas kāpināt ražošanu, tad pēc savienotā trauka principa jauda jāatņem lauksaimniekiem un mežiniekiem vai arī, kā šodien izskanēja, jāliedz sabiedrībai izmantot videi nedraudzīgas automašīnas.