No ieguldījumiem infrastruktūrā un uzņēmējdarbības veicināšanā līdz projektiem izglītībā, veselībā un citur – Latvijai pieejamas milzīgas, miljardos mērāmas Eiropas fondu naudas summas investīcijām no dažādam Briseles programmām. Atliek tikai, tā teikt, šo finansējumu paņemt, un jau ilgāku laiku Latvijā redzam, ka ar to nesokas tik labi, cik varētu cerēt.
Nosacīti klasiskajās programmās, kas pieejamas 2021. līdz 2027. gada plānošanas periodā, pēdējais apkopojums liecina, ka no 3,6 miljardiem eiro valdībā vēl pat nav apstiprināti investīciju noteikumi par aptuveni piekto daļu summas, pagaidām par 60% projekti atlasē, līgumi noslēgti par aptuveni tikai trešo daļu, savukārt faktiski maksājumi notikuši vispār par 5% vien. Ārpus šīm programmām ir vēl arī citi vērienīgi Eiropas naudas avoti.
Viens no šiem instrumentiem ir tā sauktais Atveseļošanās fonds – Eiropas Komisijas atbilde pandēmijai, lai satricināto bloka ekonomiku atkal iekustinātu ar papildu finansējumu. Latviešiem mehānismā pieejami gandrīz divi miljardi eiro gan valsts un pašvaldību institūcijām, gan biznesam un nevalstiskajām organizācijām, un šodien Nacionālajā operā diskusija, forums par to, kā tad veicies ar naudas apguvi šajā instrumentā.
Un tajā gan sokas labāk. Latvija no šī fonda jau saņēmusi 800 miljonu eiro, nākamais vairāku simtu miljonu pieteikums jau iesniegts un gada nogalē gaidāms vēl viens. Finanšu ministrijā uzskata, ka neesot būtiska riska, ka no Atveseļošanās fonda finansējuma Latvijai kaut kas ietu secen.
Savukārt, runājot jau par fondu apguvi kopumā, no uzņēmēju cunftes šodien izskanēja ne tikai jau tradicionālais aicinājums dažādu papīru kārtošanas mazināšanā, bet arī izlietojama lietderības vērtēšanā
"Tā nauda nav no gaisa [nokritusi]. Tā ir mūsu pašu nauda. Jebkurā no programmām atbildēt uz jautājumu, vai ar savu naudu es to darītu. Nav noslēpums, ka ir ļoti labi strādājošas lietas, ka mēs jau izrunājām, bet ir arī lietas, kurā mēs apgūstam, nevis investējam to naudu."
Problēmas esot arī citās dalībvalstīs, un no Briseles izskan brīdinājumi.
"Nepieciešams straujāk virzīties arī ar šiem klasiskajiem Eiropas Savienības fondiem. Arī tur tie ieviešanas termiņi nav bezgalīgi. It īpaši pašreizējā Latvijas ekonomikas kontekstā tas tiešām būtu arī labs papildu stimuls Latvijas ekonomikai."
Finanšu ministrs klāsta, ka situācija sāk izskatīties labāk, bet pastāv risks, ka Latvija varētu nepaņemt visu pieejamo naudu.
"Teiksim, dzelzceļā mums bija milzīgs jautājums, kā pārmest no reģionālās savienojamības resursus uz lielo projektu pabeigšanu Rīgā. Tagad to mēs esam atrisinājuši, bet risks, vai būvniecība to spēs realizēt laikā? Līdzīgi kā tas bija ar slimnīcām. Atceraties, bija izsolīti slimnīcu projekti, kurus būvnieki atteicās realizēt laika ierobežojumu dēļ."
Finanšu ministrija šogad prognozē lielu pieaugumu Eiropas naudas ieplūšanā Latvijā. Līdzīgas gaidas gan bijušas arī iepriekšējos gados.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
