Četras darba dienas piecu vietā – vai Latvija tam ir gatava?
Vai darba nedēļa var kļūt īsāka, nezaudējot strādāšanas kvalitāti un rezultātus? Ideja par četru dienu darba nedēļu pēdējā laikā kļuvusi par plaši apspriestu alternatīvu tradicionālajam piecu dienu darba režīmam. Šādas pieejas galvenā priekšrocība ir papildu brīvdiena, kas darbiniekiem sniegtu vairāk laika atpūtai, personīgajām interesēm un ģimenes dzīvei. Ko pētnieki saka par iespējām realizēt ideju par darba nedēļas saīsināšanu?
Darbs, mājas, pienākumi un tā atkal no jauna. Pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena – piecas darba dienas nedēļā, astoņas stundas dienā! Tā ir ierasta realitāte daudziem Latvijas iedzīvotājiem.
Bet ko tad, ja viena darba diena pazustu no kalendāra? Vai tā ir Latvijas nākotnes darba kultūra vai tikai skaista ideja, kas dzīvē nemaz tik labi nedarbojas?
Viena papildu brīvdiena izklausās vilinoši. Taču, lai četru dienu darba nedēļa kļūtu par realitāti, jāatrod līdzsvars starp darbinieku vēlmēm un darba devēju iespējām.
Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki starptautiskajā projektā analizēs datus no dažādām valstīm un nozarēm, kas palīdzēšot uzņēmējiem pieņemt lēmumu, balstoties uz faktiem, nevis emocijām.
"Mums jau ir pētījumi daudzos uzņēmumos ārzemēs. Redzam, ka darba organizācija nemainās, tas nozīmē, ka organizācija strādā tāpat vai pat uzlabojas, jo cilvēki ir atpūtušies, enerģijas pilni un grib paturēt šo četru dienu darba nedēļu."
Pētniekiem būs jāizvērtē, kādos apstākļos šo pieeju Latvijā būtu iespējams ieviest visefektīvāk, jo uzņēmumiem tas prasītu pārskatīt ne tikai darba laiku, bet arī pienākumu sadalījumu, darba organizāciju un darbinieku noslodzi.
"Ļoti saprotamu iemeslu dēļ "NĒ" skan no nozarēm, kur ir fiziskas lietas. Konkrēta darbība, vieta. Ražošana, lielveikali. Darbinieki arī atšķiras. Ir tādi, kuriem ir būtiska šī saīsinātā darba nedēļa, un ir virkne, liela daļa sabiedrības, kam ir būtisks finansiālais aspekts, ar iespēju nopelnīt vairāk. Viņa interese ir ne tikai par standarta darba slodzi, bet, ja ir vēl klāt."
Tomēr četru dienu darba nedēļa nav tikai teorija. Daži darba devēji šo modeli jau izmēģina, meklējot veidus, kā darbiniekiem dot vairāk brīvā laika, vienlaikus saglabājot uzņēmuma darbības efektivitāti.
"DeskTime jau vairāk nekā 8 gadus strādā saīsinātu darba nedēļu 35 stundas nedēļā. Bet vasarā – 32 stundas. Plusi, darba un privātās un darba dzīves balanss. Esam pievilcīgi darba tirgū. Šīs 35 stundas vērtīgas, cītīgāk plānojam savu laiku."
Bet ko par četru dienu darba nedēļu domā paši darba ņēmēji?
Alberts saka: Tas nav nopietni. Cilvēki tak badā apmirs, lielākā daļa. Tas nav nopietni. Latvijas situācija tāda, kāda ir. Bet, ja alga paliktu tāda pati, kā piecas dienas strādājot? Super! Ja ir sīkie, māja, vecāki, foršās latviešu tradīcijas, jā, ideāli būtu."
"Šis jautājums bija aktuāls pirms pieciem desmit gadiem. Esmu no jaunuzņēmumu vides nāku, tur jau tas tika mēģināts, lai pārvilinātu darbiniekus, lai vide būtu pievilcīga, birojos bija galda tenisa galdi un gardumi. Bet daudz kas virzās prom no tā. Daudz kas izdzīvošanas un kapitālisma vadīts," stāsta Arta.
Tikmēr vairākās Eiropas valstīs četru dienu darba nedēļa jau tiek izmēģināta praksē. Lielbritānijā eksperimentos piedalījušies tūkstošiem darbinieku, un daudzi uzņēmumi īsāku darba nedēļu saglabājuši arī pēc izmēģinājuma beigām.
Savukārt Polijā šogad sākts valsts finansēts eksperiments, kurā iesaistīti gandrīz pieci tūkstoši darbinieku. Tā mērķis ir noskaidrot, vai iespējams samazināt darba laiku, vienlaikus saglabājot līdzšinējo atalgojumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
