Daļa cilvēku vairs nespēj veidot uzkrājumus "nebaltām dienām" vai bērnu nākotnei
Vērtējot no banku kontiem izejošās summas, kas aiziet atpūtai, ārzemju ceļojumiem, mājokļu labiekārtošanai un mirkļa sajūtu pirkumiem daļā sabiedrības nemaz nejūt bažas par tuvojošos enerģētisko krīzi, tā vērtē bankas. Tikmēr ir daļa cilvēku, kuri finanšu problēmas izjūt jau tagad un nespēj vairs veidot uzkrājumus nebaltām dienām vai uzkrāt naudu bērnu nākotnei.
Vispārējā cenu kāpuma dēļ veidot naudas iekrājumus savu bērnu nākotnes vajadzībām nespēj 35% ģimeņu. Visbiežāk problēmas ir vientuļajiem vecākiem, ģimenēm ar vismaz četriem bērniem, vecāki strādā tirdzniecībā un klientu apkalpošanas sfērā, secināts Norstat un bankas Citadele šomēnes veiktajā aptaujā. Savukārt 8% vecāku, kas regulāri līdz šim veica uzkrājumus bērniem, tagad inflācijas dēļ to ir spiesti pārtraukt.
"Šis skaitlis ir satraucoši liels, jo par bērnu nākotni ir jārūpējas. Papildu starta kapitāls ir nepieciešams mūsu bērniem. Ja mēs šobrīd neveidojam savus drošības spilvenus un nerūpējamies par nākotni, tad esam pakļauti tirgus turbulencēm."
Un problēma Latvijā – cilvēku uzkrājumiem trūkst peļņas komponentes. Citadeles aptaujā 10% joprojām naudu fiziski turot "cūciņā" vai grāmatplauktā. To burtiski noēd inflācija. Un inflacijas dēļ uzkrājumu vērtība zūd arī depozīta vai parastā norēķinu kontā. Vien 6% aptaujas respondentu, piemēram, bērnu nākotnei domāto naudu iegulda finanšu tirgos, akcijās vai uzkrājošā apdrošināšanā. Vecāku organizācijā "Mammām un tētiem" novērots – uzkrājumu veidošanai uzrāviens sākās pandēmijā, kad īsti jau nebija kur tērēt naudu. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā daļa vecāku pieķērušies šiem uzkrājumiem, lai segtu ikdienas izmaksas.
"Latvijas sabiedrībā ir zema finanšu pratība. Tas ir klupšanas akmens. Kā plānot savu budžetu, kam tērēt, kam netērēt, kur nepārtērēt, kurām precēm ņemt vai neņemt kredītu."
Tikmēr Swedbank novērojumi liecina – lai arī lēni, taču palielinās mājsaimniecību skaits, kas jautā bankai – kā likt brīvajiem līdzekļiem pelnīt klāt naudu.
"Interese pēc investīciju risinājumiem ir, kas savā ziņā ir arī šie uzkrājošās apdrošināšanas produkti. Daļa no tiem ir domāti ar mērķi bērniem. Inflācijas dēļ loģiski ir tagad domā, kā uzkrājumus veidot pragmatiskākus."
Kopējā naudas masa cilvēku kontu atlikumos un depozītos pēdējos gados ir kāpusi. 80% Swedbank privātpersonu klientu esot kaut kādas summas, ko var uzskatīt par uzkrājumu.
"Ir pietiekami maza tāda sabiedrības daļa, kurai drošības spilvens izveidots vēlamajā apmērā, kas ir šīs trīs mēnešalgas. 40% cilvēku ir līdz tai vienai mēnešalgai sakrāts. Tās summas, kas tiek novirzītas uzkrājumiem, ir par mazu šobrīd. Ir jāveic lieli soļi, lai mēs kā sabiedrība krātu vairāk."
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā pēc būtības neesot ierasts veidot speciāli bērniem iezīmētus uzkrājumus. Mājsaimniecības lielākoties veido vienu kopējo drošības spilvenu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
