Nerimst kaislības ap nedienām, kuras piemeklējušas par gadsimta projektu dēvēto "Rail Baltica". Valdība vienojusies, ka jau pirmajā posmā jaunajai dzelzceļa līnijai pilnvērtīgi būs jāietver arī Rīga, bet par galveno – kā to visu pārvaldīt, finansēt un pēc tam apsaimniekot joprojām skaidrības nav. Vienlaikus trešdien ir jauns atzinums no Valsts kontroles par to, cik dziļās auzās šis vilciens ir iebraucis.
Otrdien neilgi pirms plkst. 21.00 valdības preses konferenču telpā ienāk premjere un satiksmes ministrs. Aizvadītas stundām ilgas diskusijas aiz slēgtām par "Rail Baltica" projekta tālāko virzību.
Grandiozā iecere ir aktīvā būvniecības fāzē visās trijās Baltijas valstīs. Latvijā jau gadiem darbi gan Rīgas centrā, gan lidostā, šovasar plānā sākt dzelzceļa pamattrases būvniecību. Lai gan viss it kā notiek, ap projektu savilkušies tumši mākoņi. Kurš īsti par ko atbild pārvaldībā, kā samaksāt par projektu, kas sadārdzinājies nevis par procentiem, bet gan pat par reizēm, vai projekta pirmajā fāzē, kad vilcieni sāks kursēt, tie vispār piestās Latvijas galvaspilsētā?
Vismaz uz pēdējo jautājumu vismaz kaut kāda atbilde valdībā gūta. "Galvenais politiskais ceļš, ko mēs iezīmējām – primāri jākoncentrējas uz Rīgu caurbraucošu pasažieru pamatlīniju, lai nodrošinātu Rīgas savienojamību no abām pusēm jau pirmajā kārtā. Šeit svarīgi ir akcentēt – ilgākā termiņā mēs paredzam, ka visa infrastruktūra tiks izveidota. Skaidrs, ka šeit ir ļoti aktuāls jautājums par finansējumu pieejamību," saka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
Un tieši finansējuma pieejamība patlaban ir sāpīgākais aspekts. Skaidrs, ka lielāku daļu izmaksu, nekā sākotnēji prognozēts, Brisele vienkārši nesegs. Tagad tas jārisina pašiem, savukārt valstij spiež maciņš.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Skaudri secinājumi trešdien pēc Valsts kontroles izpētes par projektu, tā veikta kopīgi ar igauņu un lietuviešu revidentiem. "Rail Baltica" visās trīs valstīs atpaliek no grafika par vismaz pieciem gadiem. Skaties, kurā virzienā gribi – starptautiskās stacijas, reģionālās, pamata trase – desmitu un simtu miljonu, kopumā pat miljardu eiro sadārdzinājumi.
"Es domāju, ka daudzas lietas ir notikušas, teiksim tā, ļoti optimistiski, neizvērtējot tās lietas, kuras mēs projekta esam paredzējuši. Vai mums tās īsti vajag, vai mums vajag tādā kvalitātē un izskatā, cik mums tās maksās," pauž valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
"Kā mēs redzam tehniskajos dokumentos, projektu īstenošanas gaitā veikts vairāk nekā 100 izmaiņu. Tātad projekts ir mainījies pastāvīgi. Tam nav bijusi noteiktība, kas ietekmējusi tālāk visu projekta īstenošanu," turpina Korčagins.
"Rail Baltica" sākotnēji iecerēts līdz 2030. gadam realizēt samazinātā apjomā jeb tā sauktajā pirmajā kārtā, bet pat tai visās trijās valstīs projekta naudai jau sarēķināts aptuveni 10 miljardu iztrūkums. Latvijā pagaidām nav skaidrības par 4,4 miljardiem, jo nav zināms, cik no tiem nosegs Brisele. Projekta pilnā tvēruma šis deficīts ir gandrīz divtik lielāks.
Tāpat patlaban nav zināms, kā infrastruktūru apsaimniekot un uzturēt, neesot arī lemts, kā vispār nodrošināt vilcienus, kuri pa jaunajām sliedēm brauks – šīs lietas nav daļa no "Rail Baltica" projekta un tām nepienāksies attiecīgā Briseles nauda.
Ar Valsts kontroles atziņām iepazīstināta premjere Siliņa. Viņa uzsver, ka atbildība jāuzņemas arī iepriekšējiem politiķiem un projekta vadītājiem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Kas ir noveduši to projektu tiktāl, ka īsti neviens šobrīd nevar pateikt, kāpēc mēs būvējam tieši tādas stacijas, kādas mēs būvēm un kā mēs tās finansēsim. Es noteikti nekavēšos un vērsīšos tiesībsargājošajās iestādēs, lai izvērtē šo. Man tas nav skaidrs, neviens arī man nevar atbildēt uz šo jautājumu, bet tas, ko mums iesniedz valdībā, ir rēķini. Es neesmu ar mieru, ka valdība ir tā, kas apmaksā rēķinu," saka Siliņa.
Lēmumi par naudu projektam valdībā vēl sekos. Premjere grasās apspriesties ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem.
Un, kamēr notiek visas šīs peripetijas, turpinās tāda kā "ceļam un ceram, ka viss būs kārtībā" taktika. Rīgas centrs pārvērsts par būvlaukumu, un atbildīgie politiķi neoficiālās sarunās norāda, ka kaut kāds risinājums jau tam visam tikšot rasts un pusratā viss nepalikšot. Un arī pašu "Rail Baltica" beigās jau uzbūvēšot, tikai ceļš līdz tam vēl būs gana ilgs, līkumots, dārgs un mokošs.
