Daudzdzīvokļu ēkas var siltināt arī ar tepat Latvijā ražotiem koka paneļiem – plānā jauns atbalsts

Nevis materiālus importēt, bet ēkas siltināt ar tepat Latvijā augušu egli un priedi. Renovācijā izmantot koka paneļus, principā, nav nekas unikāls, bet Latvijā gan tas ir jaunums.

Projekts tapis ar valsts atbalstu, un šodien uzņēmums "Siltie nami" izrāda ražotni, kurā top šie koka paneļi. Pilnīgi pašpietiekami gan ar šādu risinājumu neesam, tāpat jāieved, piemēram, akmensvate, taču vietējā koka izmantošana īpaši izcelta.

"Standarta risinājumos, siltinot ēkas, cilvēkiem ne vienmēr ir forši un patīkami, kad ir šīs stalažas viņiem perimetrā sabūvētas. Būvlaukums ir lielāks, atkritumu lietas, visādi šādi jautājumi. Pie šīs metodes tas viss pazūd. Attiecīgi mēs atvedam paneļus. Paneļiem tiek pirms tam sagatavoti stiprinājumi, fasādes stiprinājumi, pie kuriem mēs attiecīgi šos paneļus montējam secīgi klāt," teic "Silto namu" valdes priekšsēdētājs Kārlis Reinfelds.

Kā stāsta uzņēmumā, koka paneļu izmantošana arī ļauj ēkas atjaunot līdz pat divām reizēm ātrāk,  aptuveni 90% darbu jau tiek izdarīti ražotnē.

Tātad kvalitāte un ātrums – divas lietas, ko uzsver pats ražotājs, bet, kā zinām, leģendārajā "darbu trijstūrī" starp labi, lēti un ātri ierasti iespējamas ir tikai divas no trim lietām. Līdzīgi ir šajā situācijā. Vismaz pagaidām konkrētais risinājums ir dārgāks nekā standarta ierastie.

Lielāks šādu renovācijas projektu apjoms ir tas, kas varētu ļaut sist cenu uz leju nākotnē. Patlaban izmaksas ir par aptuveni 5-10% lielākas nekā ventilējamajai fasādei, bet apmetuma fasādes risinājums joprojām ir būtiski lētāks.

Līdz mēroga diktētai konkurētspējai būtisks ir pieejamais valsts atbalsts, norāda "Valkas namsaimniekā", kura pārziņā esošā māja būs pirmā ar koka paneļiem siltinātā ēka valstī. Arī citās pašvaldības līdzīgi plāni, bet šī Latvijas ziemeļu pilsēta vispār pozitīvi izceļas ar sniegumu renovācijā, šobrīd jau vairāk nekā 50% centralizētai apkurei pieslēgtu ēku ir siltinātas.

"Tādas vienotas receptes jau nebūs. Ar katru māju jāstrādā, jārunā. Izdodas vienai mājai, un kaimiņi redz, ka tur viss ir normāli. Savā starpā jau cilvēki tiekas, uzzina, cik viņiem jāmaksā par apkuri, cik ir nesiltinātai mājai jāmaksā. Tā arī aiziet. (TV3: Tāda pozitīva skaudība?) Jā, es jau iepriekš arī teicu – tāda latviešu skaudība. Kaimiņam ir labāk. Kāpēc mēs nevaram?" vaicā "Valkas namsaimnieka" valdes loceklis Ivo Meļķis.

Latvijā kopumā situācija ar renovāciju gan ir bēdīga. Pērn decembrī Valsts kontrole nāca klajā ar skaudru revīziju, ka tikai 4% dzīvojamā fonda ir nosiltināti. Īpaši satraucoša tendence – būvniecības izmaksas gadu laikā tā pieaugušas, ka siltināšana var pat vairs nebūt ekonomiski pamatota, jo sevišķi galvaspilsētā un Pierīgā, kur būvniecības izmaksas ir dārgākās.

Par nozares politiku atbildīgais ekonomikas ministrs klāsta, ka arī šeit atbilde slēpjas apjomā. Iecerēts iekustināt jaunu un daudz naudīgāku valsts atbalsta programmu, iepriekšējo, tā teikt, ātri izķēra.

"Ar pilnīgu citu atvēzienu. Tā kā mēs esam darbojušies līdz šim, tas ved uz nekurieni. Tas nepalīdzēs atrisināt daudzdzīvokļu māju siltināšanas problēmu Latvijā. Tā ir vairāk nekā tāda PR programma, ka siltināt ir jauki, bet problemātika ar 95% daudzdzīvokļu mājām tik un tā paliek. Lai to risinātu, ir jāmaina pamata pieeja, kā mēs to līdz šim esam darījuši," saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Jauno siltināšanas atbalsta programmu paredzēts pabeigt šogad.