1,55 eiro litrā nu jau varētu šķist kaut kas ļoti sens un tāls, bet patiesībā tāda bija situācija ar degvielas cenām tikai pirms aptuveni divām nedēļām. Šādos tempos viss attīstījies kopš Irānas kara Tuvajos Austrumos un tam sekojošajiem enerģijas cenu satricinājumiem pasaules finanšu tirgos.
TV3 raidījuma "900 sekundes" aptaujā secināts, ka pārliecinošs vairākums iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem lielākā vai mazākā mērā personīgi jau izjutuši degvielas sadārdzinājumu. Tikai 15% aptaujāto pauduši, ka tas nav "iesitis pa viņu kabatu".
Šajās divās nedēļās degvielas tirgotāji vairākas reizes, tā teikt, "izsaukti uz paklāja", paustas aizdomas, ka komersanti izmanto šo situāciju, lai piepelnītos, pat piedraudēts ar Konkurences padomi, kas rūpīgi sekojot līdzi norisēm tirgū. Tiesa gan, nekādi "cieti" lēmumi nav sekojoši. Paziņots tikai par gatavību situācijas stabilizēšanai laist tirgū valsts degvielas rezerves.
Raidierakstā "Piķis un ģēvelis!" par to neizpratnē bija ekonomists Guntars Vītols, kurš uzsver, ka šie krājumi paredzēti kara un citām patiešām apgādes krīzes situācijām, nevis mirkļiem, kad pieaug cenas.
"Vienkārši skatos, un man acis ir apaļas, es nevaru saprast. Tikko prasīja pensijas atpakaļ, tagad prasa naftas rezerves sadalīt. Kādā sakarā? Tas ir apmēram tāpat kā uzbūvē to sētu uz robežas un pateikt: "Tagad man sākas sezona, es tagad audzēšu vistas. Iedod man to sētu, es to aiznesīšu, man to vajadzētu"," saka Vītols.
Ekonomista ieskatā pagaidām vēl nebūtu pamata politiķiem vispār iejaukties, bet, ja kaut kas tiek darīts, tad labāk būtu pazemināt akcīzes likmi degvielai.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) saistībā rezervēm mierina, ka runa tikai par nelielu apjomu, kas padarīts pieejams komersantiem par tirgus cenu. Atsaucība pagaidām zema – tikai viens komersants vispār izrādījis interesi.
Vienlaikus jau patlaban tiekot saskaņots risinājums, lai atkarībā no konkrētiem risinājumiem tiktu iedarbināti sadārdzinājumu kompensējoši mehānismi. Pirmais būtu akcīzes samazinājums, tālāk PVN likmes izmaiņas, vēl pēc tam naftas produktu rezervju nodevas maksājuma atlikšana. Kritērijs būtu nevis degvielas cena šobrīd uzpildes stacijās Latvijā, bet gan degvielas cena biržā.
"Ja mēs pateiktu šo slieksni Latvijas benzīntankiem, pieņemsim, divi eiro, tad, visticamāk, viņi ļoti ātri nonāk pie šiem diviem eiro. Līdz ar to mēs arī piedāvājam visam tam komplektā virspeļņas nodokli. Mēs esam šobrīd izrēķinājuši degvielas cenu, kas ir, pēc mūsu formulām, optimālā degvielas cena, kam būtu jāatspoguļojas degvielas uzpildes stacijā. Šodien no rīta šī cena bija 1,82 eiro, kura dīzelim būtu jāmaksā šobrīd," norāda Valainis.
Acīmredzami Ekonomikas ministrijas un degvielas tirgotāju aprēķini par to, cik šobrīd būtu jāmaksā dīzeļdegvielai atšķiras. Komersanti uzsvēruši, ka nekāda virspeļņa viņiem nerodoties, īsti pat viss sadārdzinājums nemaz neesot pārlikts uz patērētājiem.
Šajās dienās turpinās diskusijas gan ar Finanšu ministriju, gan ar Latvijas Banku par degvielas dārdzību kompensējošiem risinājumiem. Pagaidām grūti prognozēt, kad varētu tikt lemts jau par konkrētiem tiesību aktiem, bet atbilstoši piedāvātajam risinājumam jau šobrīd būtu izpildījies kritērijs, lai iedarbinātu pirmo soli – akcīzes likmes mazināšanu.
Ministrs pārliecināts, ka risinājums valsts budžetam nebūs tik negatīvs, jo valsts jau patlaban iegūst papildu ieņēmumus saistībā ar negaidīto degvielas dārdzību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
