Degvielas tirgotāju virspeļņas nodoklis – netiek izslēgta tiesāšanās ar valsti

Joprojām neko patērētājiem iepriecinošu nevar saskatīt uz lielajiem tablo pie degvielas uzpildes stacijām. Neliels atspaids būs akcīzes likmes samazināšana no trešdienas, bet paralēli Ekonomikas ministrija virza jaunu solidaritātes maksājumu, faktiski sava veida virspeļņas nodokli degvielas tirgotājiem.

Ja komersants būs noteicis par vairāk nekā 3% lielāku cenu, nekā Ekonomikas ministrijas aprēķinātā, tad visi attiecīgie virssliekšņa ieņēmumi 100% apmērā būs jāmaksā valsts budžetā.

"Vislielākais šī nodokļa efekts būtu tajā brīdī, kad degvielas cenas iet lejā. Ja pasaules tirgos cenas iet lejā, tad tas būtu sekmējošais instruments, lai arī Latvijā cenas ietu lejā," saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Pagaidām gan cenas pasaules tirgos nekur lejā nedodas. Naftas cena joprojām par aptuveni 60% augstāka nekā pirms Irānas kara, dīzeļdegvielas cenas biržā faktiski dubultojošās mēneša laikā.

Situācija tirgos, iepirkumu cenas, loģistikas maksājumi, degvielas veids, valūtas kursi, peļņas procenti – tas viss esot iekļauts šajā Ekonomikas ministrijas formulā. Patlaban tikai retais tirgojot degvielu par cenu, kas ministrijas ieskatā būtu objektīva.

"Situācija ir mazliet uzlabojusies. Šobrīd nedaudz virs diviem eiro tai cenai vajadzētu būt. Šodien tāda cena ir aptuveni divos degvielas uzpildes tīklos. (TV3: Ko tad pārējie ir, nezinu, blēži?) Pārējiem būtu jārēķinās, jāskatās cenu veidošanās politika. Nevar būt situācija, ka vienošanās it kā nepastāv, bet mēs redzam tieksmi vienam tirgus spēlētājam diktēt cenu un pārējie pievelkas pie viņa," teic Valainis.

Latvijas Bankā nav viennozīmīga vērtējuma par šo ideju, bet kopumā vismaz apsvērt to varot.

"Tāds koncepts kā virspeļņas nodoklis, peļņas nacionalizācija tirgus ekonomikā ir gaužām ačgārns un nebūtu jālieto. Eksistē faktiski tikai viens apstāklis, kurā virspeļņas nodokli var apsvērt. Tas ir tad, kad šī peļņa rodas nevis no tā, ka uzņēmējs ir ārkārtīgi inovatīvs, investējis attīstībā, iekarojis tirgus daļas, bet vienkārši no tā, ka šī peļņa radusies ārēju apstākļu rezultātā," norāda Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Ekonomikas ministrija izstrādāto regulējumu aizstāv, uzsverot – ja tirgotāji darīšot visu tāpat kā iepriekšējos gados, tad tiem nekādām izmaiņām nevajadzētu būt.

Ekonomikas ministrija iecerējusi, ka jau rītdien attiecīgo likumprojektu varētu skatīt valdības sēdē un tālāk virzīt uz Saeimu. Vienlaikus no pašas nozares izskanējusi krasa kritika par šādu potenciālu iejaukšanos tirgus mehānismos un pat iespēja vērsties Satversmes tiesā.