Tas sagaidāms no jūlija un saistīts ar tā saukto desinhronizācijas projektu jeb Baltijas valstu atdalīšanos no vēsturiskā BRELL elektroloka, kas Latviju, Lietuvu un Igaunija joprojām tur sajūgtu kopā ar Krieviju un Baltkrieviju. Drīzumā šīs saites tiks sarautas, un Baltijai pašai būs jāgādā par elektrosistēmas pilnvērtīgu darbību. Tas maksās dārgāk.
Kam un kā tieši šīs papildu izmaksas segt, ilgi diskutēts, un panāktais esot kompromisa risinājums. Regulatorā mierina, ka izmaksu kāpums patērētājiem nebūšot liels. Rēķini varētu pieaugt robežās līdz 5%. Mājsaimniecībai ar 100 kilovatstundu patēriņu runa varētu būt par kāpumu vidēji 50 centu mēnesī.
"Balansēšana frekvences uzturēšanai notika caur Krieviju. Šobrīd mēs ar sinhronizāciju kļūstam neatkarīgi, Latvija un Baltija, no Krievijas energosistēmas. Attiecīgi drošībai ir sava cena," saka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Alda Ozola.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
