Latvija drīzumā pametīs Krievijas elektrotīklu. Kā tas ietekmēs elektrības cenas?
Gandrīz pusmiljards eiro. Šāda summa gadu laikā investēta vērienīgajā desinhronizācijas projektā, lai Baltijas valstis sarautu pēdējās enerģētikas saites ar Krieviju, proti, atslēgtos no vienotās, padomju mantojuma elektrosistēmas. Par spīti milzu ieguldījumiem atbildīgie sola, ka tam būs tikai neliela ietekme uz iedzīvotāju maciņiem.
Tā sauktā desinhronizācijas projekta pirmsākumi meklējami vēl tālajā 2009. gadā. pēc būtības tas paredz, ka Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju atdalās no vienotās elektrosistēmas, kurā Baltija joprojām saslēgta kopā ar Krieviju un Baltkrieviju. Pametot BRELL, Latvija pievienojas kontinentālajam Eiropas tīklam.
Skaidrs, ka gadu laikā šī projekta nozīmīgums ir tikai audzis. Sevišķi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Jau pēc tam tika nolemts apturēt pilnīgi visu elektrības komerciālo tirdzniecību ar agresoru, taču fiziski pa vadiem strāva šajā vienotajā sistēmā joprojām plūst.
8. februārī tas mainīsies. Atslēgšanas no Krievijas tā sauktā BRELL loka, tad divas dienas Baltijas valstu energosistēma darbosies kā izolēta sala, pēc tam saslēgšanās ar Eiropu. Būt daļai no lielākas sistēmas ir gan drošāk, gan lētāk.
Ilgstošās investīcijas šajā projektā sasniedz gandrīz pusmiljardu eiro, bet atbildīgie mierina, ka lauvas tiesu šo izmaksu nosegusi Eiropas Savienība. Savukārt lielākā daļa atlikušās summas jau iekļauta "Augstsprieguma tīkla" tarifā.
Pilnībā bez ietekmes gan tas nebūs – gan attiecībā uz sistēmas izmaksām, gan elektroenerģijas biržas cenām. Paralēli ieteikums patērētājiem paraudzīties, vai izvēlēts izdevīgākais tirgotājs.
"Te jāsāk ar to, ka katram pašam jābūt aktīvam, noteikti jāpārbauda, vai ir labākais pieejamais piedāvājums. Pēc mūsu prognozēm, mēs skatāmies, ka tās izmaksas varētu sastādīt, maksimums, līdz diviem eiro mēneša griezumā. Nu, ja ņem tādu vidējo mājsaimniecības patēriņu – 100 kilovatstundu."
Desinhronizācijā paredzēts ne tikai atslēgt elektrolīnijas, bet atsevišķas vietās arī fiziski demontēt infrastruktūru Krievijas pierobežā. Tāpat tehniski pastāv drošības risks – Kremlī var nolemt atslēgt Baltiju no elektrosistēmas pēkšņi un pirms februāra, bet indikāciju kam tādam neesot. "Manā rīcībā šādas informācijas pašlaik nav. Mēs tam nepārtraukti sekojam līdzi. Tik tālu viss norit normāli," teic "Augstsprieguma tīkla" valdes loceklis Gatis Junghāns. "Izslēgt nevaram, un tāds ir pārvades sistēmas operatora darbs – būt gataviem arī visādiem incidentiem. Tam mēs arī uzturam gatavību."
Proti, gatavību arī ārkārtas desinhronizācijai X stundā, lai jebkurā gadījumā fiziski elektroapgāde netiktu ietekmēta šajā procesā un visi varētu gulēt mierīgi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
