Drūma statistika Latvijas tranzīta nozarē: būtiski sarūk kravu apgrozījums ostās un dzelzceļā

Savulaik tik ienesīgais un ietekmīgais Latvijas tranzītbizness tālu no saviem augstumiem pirms kādiem gadiem 10.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad deviņos mēnešos Latvijā samazinājies par trešdaļu un ir savā zemākajā punktā daudzu jo daudzu gadu laikā. Situācija Latvijā ostās ne gluži tik drastiska, bet kopumā tendences līdzīgas, un pārkrauto kravu apgrozījums būtiski krīt.

"Tas bija prognozējams" – šādi situāciju raksturo satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), kurš Latvijas tranzīta ziedu laikos pats strādāja Satiksmes ministrijā: "Šobrīd piepildās tie scenāriji, par ko nozarē runāts jau gadiem ilgi, pat neatkarīgi no Krievijas pilnā apmēra iebrukuma Ukrainā – šī Latvijas tranzīta atkarība no Krievijas resursu kravu pārkraušanas un arī pārvadāšanās mūsu dzelzceļa sistēmā novedīs pie situācijas, ka faktiski kravu kritums būs dramatisks."

Nozare nav spējusi pārorientēties, atzīst ministrs. "Latvijas dzelzceļam" tas pēdējos gados jau nozīmējis sāpīgu izdevumu cirpšanu, tai skaitā plaši atbrīvojot darbiniekus.

Arī ostās strādājošajiem komersantiem jādomā, ko darīt citādi. Rīgas brīvostā norāda, ka tonnu izpratnē zaudētās kravas aizvietot nevar, jācer uz vērtību. Proti, vest un pārkraut mazāk, bet citas kravas un par lielāku naudu.

Neraugoties uz negatīvajām tendencēm uz austrumu energoresursu kravām, kur nekas dižs, protams, nav sagaidāms arī nākotnē. Vismaz kaut kādas pozitīvs vēsmas nodrošina lauksaimniecības produktu segments. Piemēram, Rīgas brīvostas "Alpha ostā" piekrauts no jau kārtējais kuģis un labības krava drīzumā gatava doties tālāk.

Galvaspilsētas ostā lauksaimniecības produktu kravu apgrozījums šogad pieaudzis 12%. Labības segments ar plusa zīmi arī Latvijas ostās kopumā un dzelzceļā.

Pagājušajā nedēļā Rīgas brīvostā arī saņemts un izkrauts pirmais vilciena sastāvs ar Ukrainas labības produktiem. 1423 tonnas rapša atvestas 54 konteineros. Tas ir krietni lielāks apmērā nekā līdz šim spēja nogādāt ar autotransportu, tāpēc jau kādu laiku turpinājās darbs, lai varētu atvest Ukrainas graudus pa dzelzceļu.

"Tādā vēsturiskā ceļā tas būtu gājis caur Baltkrieviju. Šobrīd Polija pa vidu ar Eiropas platuma sliedi, Ukraina ar plato, mēs ar plato. Tas ir zināms loģistikas izaicinājums. Jebkura pārkraušana kaut ko maksā," saka Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Šī kravas divreizējā manevrēšana starp dažāda platuma dzelzceļa sliedēm ne tikai sadārdzina, bet arī palēnina ceļu. Tas arī iemesls, kāpēc satiksmes ministrs pārāk lielas ilūzijas par ukraiņu graudiem nelolo.

"Tā noteikti nav panaceja uz kaut kādiem milzīgiem kravu apjomiem, kas palīdzēs glābt mūsu pārvadājumu nozari. Šeit es vairāk redzu arī šo simbolisko elementu, ka mēs varam mūsu partneriem Ukrainā nodrošināt šādus alternatīvus piegāžu koridorus," norāda Briškens.

Darbs pie turpmākiem Ukrainas graudu pārvadājumiem gan turpināsies.