Dzīves dārdzība: pieaugot izdevumiem, iedzīvotāji sākuši ierobežot tēriņus

Lai kompensētu augošo dzīves dārdzību, aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā mazāk apmeklējuši kultūras un izklaides pasākumus. Aptuveni tikpat daudz iedzīvotāju ierobežojuši došanos uz kafejnīcām vai restorāniem, tā vietā paši gatavojuši maltītes mājās. Vienlaikus katrs trešais iedzīvotājs mainījis ikdienas paradumus, lai samazinātu elektrības patēriņu. Arī TV3 Ziņu aptaujātie cilvēki ielās atzina, ka seko līdzi saviem tēriņiem, lai maksimāli ietaupītu.

"Jā, ar kājām staigāju uz nodarbībām universitātē, mājās vairāk piedomāju, kur elektrību slēdzu. Tagad ēdienu vairs vispār nepasūtu, bet pasākumus tāpat cenšos apmeklēt – teātri vai kādu izstādi. Par izklaidi nekas nav mainījies, bet ēdienu vairāk mājās gatavoju," saka studente Klinta.

"Mēģinu sagatavot katru mēnesi finanšu plānu, pēc kura es arī eju tālāk, cenas tiešām ir augušas, es domāju, ka diezgan daudz var ietaupīt ēdienā, ja laikus visu saplāno. Ja pats gatavo ēst, dažkārt ir arī garšīgāk. Tā kā vairāk cenšos pats taisīt ēst," teic students Edgars.

"Braucu uz veikaliem, kur tā cena ir mazāka, teiksim tā, mēģinu internetā "sērfot", kurā veikalā tomēr tā cena būtu mazāka," norāda Edgars, kurš strādā.

"Es arvien biežāk skatos uz cenām, kad eju iepirkties, cenšos doties uz "Lidl", jo tur ir daudz lētāk nekā citur," stāsta Kirims, students no Vācijas.

Kā liecina bankas "Citadele" aptaujas dati, aptuveni trešdaļa iedzīvotāju atlikuši došanos ceļojumā (35%) un atteikušies no jauna apģērba iegādes (32%). Daudzi (28%) atlikuši arī plānoto mājokļa remontu vai mēbeļu iegādi. Vēl ceturtdaļa (23%) mazinājusi izdevumus saviem vaļaspriekiem un transportam. Satraucoši, ka pietiekami liela sabiedrības daļa, proti, 15% atklāj, ka dzīves dārdzības dēļ atlikuši dažāda veida ārstniecības izdevumus, piemēram, operācijas, izmeklējumus un pat zāļu iegādi.

Kā norāda bankas finanšu eksperte Anna Fišere Kaļķe, katrs ceturtais iedzīvotājs sāk mazāk atlikt naudu uzkrājumā, bet daļa cilvēku savus "drošības spilvenus" jau sākuši arī tērēt: tuvojoties ziemai, šis nav iepriecinošs rādītājs.

"Šobrīd ir īstais laiks pārvērtēt savus izdevumus un to darīt regulāri katru mēnesi, gan ienākumus, gan izdevumus. Sekot līdzi saviem iepirkšanās paradumiem, paskatīties, ko var nepirkt un varbūt pat veselīgāk dzīvot, varbūt mēs varam kafiju atlikt uz tālāko maliņu un uzkrāt un drošības spilvenu vairot," saka Fišere-Kaļķe.

Aptaujas dati liecina, ka ir arī tāda sabiedrības daļa, proti, 16%, kuriem samazināt tēriņus aizvien nav aktuāli. Visbiežāk šādu viedokli pauduši tieši vīrieši, kuri pelna vairāk par 1500 eiro mēnesī.