Ekonomika pret drošību – Saeimā spriež par sliežu nojaukšanu pierobežā

"Katra dzelzceļa līnija, kas mūs savieno ar Krieviju, ir tieši viena līnija par daudz." Tieši tik tiešs vēstījums izskanēja TV3 raidījumā "Nekā Personīga" saistībā ar nerimstošo diskusiju ap Latvijas sliežu ceļiem, kas ved pie agresora. Un no agresora ved pie mums.

Šobrīd kravas apstājušās, bet armija atgādinājusi, ka šai infrastruktūrai ir arī drošības aspekts. Tieši dzelzceļam ir būtiska loma Kremļa kara mašīnas loģistikā, tāpēc jautājums, vai sliedes nebūtu jālikvidē ar visiem uzbērumiem, lai to visu nevar strauji atjaunot potenciālais pretinieks.

Šodien šim veltīta Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas sēde. Kopsavelkot – uz vienkāršu jautājumu – "vajag vai nevajag nojaukt sliedes" – dabūt vienkāršu un vienotu armijas un aizsardzības resora politiskās vadības atbildi nemaz nebija tik vienkārši. Turpinoties izvērtējums tālākai lemšanai valdībā.

"Šobrīd šādu draudu nav, bet pie zināmiem apstākļiem mēs iestājamies par to un arī esam gatavi, ka kaut kādus sliežu posmus varētu deaktivizēt un potenciāli arī demontēt," sacīja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere (P).

"Skatījāmies dažādā veida scenārijus. Pats sliktākais scenārijs, ko arī mūsu Bruņoto spēku komandieris teica, ir pārsteiguma moments. Tur mums laika ir maz. Izvērtējot visus pasākumus, ko veikt uz dzelzceļa, visilgāko laiku mēs iegūstam tad, kad šī dzelzceļa nav. Tas no militārās puses," pauda NBS Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta pārstāvis Andris Rieksts.

"Bet tas, ko vēl… Atbildot uz jautājumu, ko jūs uzdevāt. Mēs visu laiku monitorējam šos riskus. Mēs esam principā gatavi, mums ir plāni, kā mēs reaģējam. Mēs esam gatavi rīcībai. Skaidrs, ka mēs nebūsim nekad 100% gatavi, bet mēs esam iespējami gatavi, un tā situācija ir kontrolēta," teica Gātere.

Savukārt no Ārlietu ministrijas pārstāvja izskanēja, ka Latvija svarīgi savā rīcībā koordinēties ar kaimiņvalstīm.

"Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka ne Igaunijas, ne Lietuvas pusei īsti nav šīs apetītes noslēgt šīs tranzīta iespējas," vērsa uzmanību Ārlietu ministrijas Pirmā divpusējo attiecību departamenta direktors Uldis Mikuts.

"Tranzīta iespējas" šeit ir izšķirīga frāze. Stāsts pēc būtības ir par drošības apsvērumiem iepretim ekonomikas apsvērumiem. Satiksmes ministrijas pārstāvis, tēlaini izsakoties, pauda, ka dzelzceļš, jo sevišķi Latgalē, pabaro ļoti daudz ģimeņu.

"Klausāmies notikumus Baltkrievijā. Politieslodzīto apmaiņa, kālija sāls noņemšana no sankcijām Amerikā. Skaidrs, ka tam kaut kur būs jānokļūst, un es ļoti negribētu būt situācijā, ka mums atkal kāds pārmetīs, kur mēs bijām Latvijā, kad visa kālija sāls aiziet uz Klaipēdu vai kaut kur citur," norādīja Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs.

Apakškomisijas sēde bija sadalīta divās daļās, pirmā atklāta, otra prom no plašākas sabiedrības acīm.

Atliek uzgaidīt aiz durvīm. Jāpiebilst gan, ka arī šāda slēgta apakškomisijas sēde neļauj lietu izdiskutēt pēc būtības. Viss tas, kas tiek gatavots lemšanai valdībā īpašā ziņojumā, kategorizēts nevis kā ierobežojas pieejamības informācijas vai informācija dienesta vajadzībām, bet gan slepena informācija. Attiecīgi nedz šīs telpas, nedz, iespējams, šis sastāvs ir tas veids, kā to visu var skatīt.

Līdz ar to nekādu jaunu informāciju pēc sēdes amatpersonas nevarēja paust. Lemšana valdībā gaidāma janvārī.