Ēnu ekonomikas apmērs Latvijā joprojām augsts. Eksperti norāda uz kļūdām šīs pelēkās zonas apkarošanā.
Ēku ekonomiku ir grūti nomērīt. Tāpēc jau tā ir ēnu ekonomika, tomēr pastāv centieni aptvert šo tautsaimniecības pelēko zonu. Ikgadējais ēnu ekonomikas uztveres indekss Latvijā pēdējos gados bijis ar nelielu, bet tomēr lejupejošu tendenci. Vienlaikus ēnu ekonomika ir vairāk nekā 20% no iekšzemes kopprodukta.
Aplokšņu algas, nelegālā nodarbinātība un citi šīs jomas aspekti. Dažādas valdības jau gadiem mēģina to izskaust ar domu – jo mazāka ēnu ekonomika, jo lielāki nodokļu ieņēmumi.
Cīņa pret sekām, nevis pret cēloņiem. Tāds ir Valsts kontroles galvenais secinājums pēc tematikas izpētes. Jā, ir skaidras naudas ierobežojumi, dažādi paziņošanas pienākumi, atļaujas un kontroles pasākumi, bet tam visam ir arī otra puse. "Tās lietas, kas slēpjas zem vārdiem "nodokļu morāle". Tās lietas, kas ir saistītas un lielā mērā balstītas uz to, cik labi un efektīvi strādās valsts pārvalde, cik ļoti iedzīvotāji tai uzticas, cik ļoti iedzīvotāji ir gatavi šo uzticību apliecināt ar nomaksātajiem nodokļiem," riskus nosauc Valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Par piemēriem cīņai pret cēloņiem, nevis sekām, revidenti min paredzamu nodokļu politiku un birokrātijas mazināšana.
Par to visu šodien spriests revidentu rīkotā diskusijā – gan par morāli, gan par kontroli. Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka atgādināja pērnā gada nogales Saeimas balsojumu, lai tomēr neprasītu fiziskām personām par finansējuma izcelsmi, uzsākot būvniecību.
"Tas ķeksis nekādu papildu birokrātiju tur neuzlika. Tā bija liela kļūda, un es nesaprotu, kādā veidā to varēja izdarīt. Cik es zinu, neviens to nesaprot. Varbūt tie cilvēku, kuri to izdarīja."
Savukārt ZZS, kuri balsoja par normas izslēgšanu, pārliecība, ka tas bijis bezjēdzīgs pasākums – finansējuma avoti varot mainīties celtniecības laikā, turklāt Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā jau esot plaši dati. Valdošajā koalīcijā kopumā ir pretēji uzskati, cik stingrai vajadzētu būt valdības kontrolei. Tiek arī atskaņots nesen saņemts priekšlikums par to, kas vēl būtu jāiekļauj Būvniecības informācijas sistēmā.
"Ko paprasīt papildus tiem cilvēkiem, kas veic būvniecību saviem spēkiem… Ar jautājumu, ka Ekonomikas ministrijai būtu jāpārliecinās par būvētāj spējām būvē. Tad mēs iekšēji ļoti plaši diskutējam. Kognitīvais tests? IQ tests, nezinu, asins analīzes, muskuļu masas indekss. Nu tieši ko?"
Finanšu ministrija gan slavē, ka tautsaimniecības pelēkā zona ejot mazumā. "Ir ļoti interesants novērojums – jo vairāk strādā ēnu ekonomikas plāns un jo vairāk šo aktivitāšu ir, jo biežāk ir diskusijas, ir cenšanās šo plānu noniecināt. Es negribu to attiecināt uz vienu vai otru aktivitāti," tā pauž Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs no "Jaunās Vienotības" Jānis Upenieks.
"Būtu ļoti daudz risinājumu,. kā ambiciozāk un virzīties uz ēnu ekonomikas vēl straujāku samazināšanu, bet, protams, mēs skatāmies realitātei acīs. Daži plāni punkti tiek izbalsoti ārā, tiek aiziets pretējā virzienā."
Vai tiešām šajā jomā arvien turpinās uzlabojumi? Jaunākais ēnu ekonomikas indekss būs klajā jūnijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
