Eksperti: Trampa atgriešanās pie varas nesīs vētrainus laikus arī Baltijas ekonomikā

Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās nesīs vētrainas sekas pasaules ekonomikā, atzīst eksperti. Sagaidāms, ka skaļākie Trampa izteikumi par importu un vēlme noteikt drastiskus tarifus precēm no Ķīnas – līdz pat 60% – un mērenākus tarifus no pārējām valstīm, ietekmēs Eiropas un arī Latvijas ekonomikas kursu.

Taču tieša ietekme uz Latvijas ekonomiku un valsts iedzīvotājiem, visticamāk, nebūs jūtama uzreiz. Tā atnāks caur Eiropu, turklāt dažādos formātos: potenciāli jutīsim gan negatīvus, gan arī pozitīvus faktorus.

"To izjutīs visa pasaule. Tas, ka Tramps uzvarējis vēlēšanās, nozīmē, ka ASV aizvien vairāk ies uz protekcionisma un izolacionisma virzienu," norāda "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Uzliekot tarifus importam, sagaidāma bremzēšanās globālajā tirdzniecībā, kas ietekmēs arī eksporta apjomus pasaulē.

"Mēs eksportējam uz ASV, tā ir starp mūsu 10 lielākajām partnervalstīm. Preču un pakalpojumu eksportā, bet tie ir 3%," skaidro Zorgenfreija.

Pērn galvenās grupas Latvijas preču eksportā uz ASV bija auto mehānismi un elektriskās iekārtas, tad seko koksne un tās izstrādājumi, kā arī optiskās ierīces un aparāti.

"Ja skatāmies uz Eiropas auto industriju, lielākai daļai auto ražotāju jau šobrīd ir ražotnes ASV. Un, visticamāk, tās ražotnes vēl vairāk pārcels uz ASV, un Latvijas kontekstā ietekme būs mūsu apstrādes rūpniecībai, kas eksportē savas preces uz Eiropu, kuras tālāk saistītas ar eksportu uz ASV," pauž bankas "Citadele" ekonomists Kārlis Purgailis.

Taču jaunajai ASV administrācijai būs jāmeklē veidi, kā kompensēt tarifu negatīvo ietekmi uz ASV inflāciju. Iepriekš Tramps paziņojis, ka grasās palielināt naftas ieguvi ASV teritorijā, kas globāli samazinātu naftas cenu.

Tas nozīmēs arī lētākus alternatīvos enerģijas veidus, piemēram, dabasgāzei, kas pozitīvi ietekmētu inflāciju eirozonā un Latvijā.

"Ņemot vērā to, ka energoresursu un iekšējā patēriņa krituma dēļ inflācija samazinātos, tas veicinās tos, ka ECB būs agresīvāka procentu likmju samazināšanas jautājumā," vērš uzmanību Purgailis.

Tādā gadījumā potenciāli ieguvēji būtu Baltijas reģiona mājsaimniecības un uzņēmumi, kas aizņemas. "Šobrīd tirgus sagaida, ka decembrī tiks nākamais solis sperts likmes samazinājumā, un nākamā gada vidum, sešu mēnešu "eiribors", kas visbiežāk lietotais indekss kredītu cenošanā, varētu nokrist zem 2% robežas," norāda Purgailis.

Tomēr negatīvāko artavu varētu dot Trampa ģeopolitiskie izteikumi, kas būtiski var pasliktināt investoru noskaņojumu par ieguldījumu drošību mūsu reģionā, bremzējot naudas ieplūdi arī Latvijā, teic ekonomisti.