Energokrīze: liela interese par valsts atbalstu energoefektivitātes projektiem privātmājās

Privātmāju rajonus Pierīgā nu jau knapi atpazīt. Saules elektrostacijas, siltumsūķņi, citi enerģijas risinājumi – bez maz vai grūtāk atrast jumtu bez uzstādītiem paneļiem nekā kādu ar tiem.

Pēdējā gada divu laikā valdība izvērsusi vairākas atbalsta programmas desmitu miljonu eiro vērtībā, lai iedzīvotāji privātmājās varētu īstenot dažādus energoefektivitātes projektus. Liels katalizators tam bija enerģijas tirgus satricinājumi, ko redzējām pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Līdz ar pieejamo valsts atbalstu, augstajām elektroenerģijas cenām un to, ka vienkārši visi sāka vairāk runāt un domāt par enerģētiku Latvijā sākas tāds īsts saules paneļu bums. Un tās, protams, bija labas ziņas arī to tirgotājiem.

Uzņēmumā "Baltik Elektro", kas tirgo saules paneļus, atzīst, ka pieprasījuma pieaugums bija patiesi milzīgs. Jo sevišķi sākuma posmā esot bijušas dažādas tehniskas nejēdzības un, tā teikt, pudeles kakli, ko laika gaitā valsts pusē vajadzēja labot, bet kopumā šāda palīdzība bijusi tieši laikā.

"Šis bija tāds ļoti labs atbalsts, kas motivēja cilvēkus kaut ko darītu un domāt par to, lai enerģija būtu lētāka tā vai savādāk. Kā tu pats minēji, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā enerģijas cenas ļoti strauji kāpa augšā, un tajā brīdī šis bija tāds glābšanas riņķis ļoti daudzām ģimenēm, kuras to arī izmantoja," saka "Baltijas Elektro Sabiedrības" valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs.

Klimata un enerģētikas ministrija pārrauga lielāko valsts atbalsta programmu, ko finansē no emisiju kvotu izsolīšanas.

Realizēti dažādi projekti privātmājās. Pat uzstādīta vēja elektrostacija, atbalstīta pieslēgšanās centralizētajai siltumapgādes sistēmai, gāzes, ogles un cits fosilais kurināmais aizstāts ar granulu katliem vai dažāda veida siltumsūkņiem, bet absolūtais projektu līderis, kā jau minēts, ir saules elektrostacijas.

Atbalsts sniegts gandrīz astoņiem tūkstošiem mājsaimniecību. Ģeogrāfiski raugoties, visvairāk projektu atbalstīti Rīgas plānošanas reģionā, liela aktivitāte arī Vidzemē. Seko Kurzeme un Zemgale, savukārt vismazāk projektu realizēti Latgalē. Kopumā Latvijā gan nav nevienas pašvaldības, kurā nebūtu īstenots kaut viens projekts.

Lielā iedzīvotāju interese bija pārbaudījums, atzīst Klimata ministrijā. Pieprasījumu pīķī nācās pat piesaistīt papildspēkus projektu vērtēšanai.

"Radīja izaicinājumus cilvēkresursu ziņā,bet tas tika atrisināts. Šobrīd tas dinamiskais ritms ir iegājis tādā līdzsvarotā pārejā, kad projektu īstenošana var būt pietiekami efektīva," teic Klimata ministrijas Klimata finanšu instrumentu departamenta direktors Raimonds Kašs.

Lielākā slodze bija pērnā gada rudenī, tagad projekta pieteikumu skaits nedaudz noplacis, bet interese tik un tā saglabājas. Atbalsta programma pagarināta līdz nākamā gada beigām un tai pievienots papildu finansējums – tagad 26 miljoni eiro jau piešķirti, 14 vēl atlikuši.

Saules paneļu tirgotāji gan brīdina, ka nākamgad tos uzstādīt būs neizdevīgāk.

"Manuprāt, cilvēkiem vajadzētu sarosīties. Es to nestāstu tāpēc, ka es gribu kaut ko vairāk pārdot… (..) Es gribu vairāk pārdot, bet šis nav tas iemesls, kāpēc to saku. No jaunā gaida mainās uzskaites politika. Nevarēs vairs laist tīklā kilovatus, uzkrāt gadu, un gada periodā ņemt šos kilovatus atpakaļ. Šis ir pēdējais brīdis," saka Bergholcs.

Paralēli Klimata ministrijai savu energoefektivitātes programmu realizēja "Altum", to specifiski atvēlot ģimenēm ar bērniem. Šeit gandrīz piecu miljonu finansējums jau rezervēts un vairāk pieteikumu neizskata. Apstiprināti projekti aptuveni tūkstoš privātmāju – tie paši saules paneļi, bet arī siltināšana, logu nomaiņa, rekuperācijas sistēmu uzstādīšana un citi pasākumi.

Savukārt samērā jaunu programmu pārvalda Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Tajā atbalsts paredzēts pilsētu iedzīvotājiem, kas vēlas nomainīt koksnes apkures iekārtu pret citu vai jaunāku. Mērķis mazināt gaisa piesārņojumu. Noslēgusies projektu pieteikšana pieslēgumam centralizētajai siltumapgādei, bet tur aktivitāte bijusi zema.

"Tīkli ne visur ir pieejami, pat ja būtu iedzīvotāju interese. Ar siltumenerģijas tarifu svārstības. Dažādi aspekti, kas nepadara to par pievilcīgāko risinājumu. Otrajā uzsaukumā par siltumsūkņiem redzam vairākkārt lielāku interesi. Līdzīgi spriežam, ka līdzīgi būs ar trešo uzsaukumu par granulu katliem," teic CFLA Vides un digitalizācijas projektu atlases nodaļas vadītāja Madara Austriņa.

Šajā programmā atbalsta pieteikšana siltumsūkņu iegādei noslēgsies pirmdien, bet nākamgad pavasarī plānots vēl viens uzsaukums jau par visiem risinājumiem reizē.