Uz saturu

Cenu gāšana – pašu pircēju rokās: aizvien maksājam energopanikas uzcenojumu

Lai arī temps nedaudz pieklusis, cenu kāpums arvien turpinās. Eksperti vērtē, ka daudzās precēs un pakalpojumos ir iecenotas enerģijas cenas, kādas tās bija pērnā pīķa laikā. Tagad, lai arī enerģija kļuvusi lētāka, tomēr veikalos cenas nenoplok.

"Atcerēsimies inflāciju, tā ir vienkārši šausmīga. Ja tur politiķi, augstākā valsts pārvalde, varbūt pieliek sev pie algas, un tad viņam liekas, ka viss ir šokolādē, lielai daļai sabiedrības tas tā nav. Viņi ļoti, ļoti sāpīgi uztver un šobrīd pārdzīvo to, kas šeit notiek," trešdien 5. Nacionālajā kontrabandas problemātikai veltītajā forumā kopējo ainu raksturoja sociologs Arnis Kaktiņš.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Arnis Kaktiņš
sociologs

"Tas, ko mēs redzam un ļoti skaudri redzam, ka inflācija dažādas sabiedrības grupas ir skārusi ļoti atšķirīgi. Tā Latvijā ir ilgstoša problēma, un ne tikai Latvijā. Mēs zinām, ka paēdušais izsalkušo nesaprot. Un man šķiet, ka te mums tā plaisa zināmā mērā starp varu un sabiedrību šobrīd ar paātrinājumu burtiski palielinās."

Eksperti norāda, ka inflācijas temps pakāpeniski mazinās, tomēr straujš cenu samazinājums nav gaidāms. Līdz ar to dzīves dārdzība turpina pieaugt, samazinot cilvēku pirktspēju, jo atalgojuma pieaugums, lai arī ir bijis, netiek līdzi cenām.

Mazinās inflācija, bet ne cenas

"Inflācija mazinās, un tas nozīmē, ka cenas pieaug lēnākā tempā. Bet par kaut kādu plašu cenu samazinājumu pagaidām runāt nevaram," uzsver bankas "Citadele" ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

Lai arī eirozonā kopumā un arī ASV ir bijuši lieli inflācijas lēcieni, Baltijas reģions, tostarp Latvija šajā ziņā izceļas, jo inflācija ir bijusi stipri augstāka, pagājušā gada otrajā pusē pārsniedzot pat 20%. Salīdzinot, pašlaik inflācijas temps Latvijā ir nokrities līdz 12% atzīmei.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Cenu līknes aizvien vēl tiecas augšup. Lētāka kļuvusi degviela, bet maijā pakāpās apkures cenas, jo beidzās vispārējais valsts atbalsts.

Pārtikas cenās ir zināma stabilizācija, bet ne kritums. Savukārt pakalpojumu cenas ir ieskrējušās un turpina savu kāpienu.

Enerģijas cenu pīķa iecenojums

Skaidrojot mūsu līderību cenu skrējienā, Āboliņš min vairākus faktorus. Piemēram, patēriņa groza īpatnības, proti, mēs vairāk tērējam uz enerģiju un pārtiku, vienlaikus mums ir mazāki ienākumi, tāpēc šis cenu kāpums mūs skar vairāk.

"Bet skaties, kā gribi, visu īsti nevar izskaidrot," piebilst Āboliņš. Viņaprāt, cenu pacelšanā būtiska loma bija pagājušā gada vasaras trakajām enerģijas cenām, kuras nu ir iecenotas gala cenās dažādos līmeņos.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Mārtiņš Āboliņš
ekonomists

"Faktiski tas, ko mēs šobrīd pērkam veikalos, tur ir iecenota stipri dārgāka enerģija, nekā tā maksā šobrīd. Un tas ir savā ziņā izskaidrojams ar to, ka bija iestājies panikas režīms, kad uzņēmēji īsti nezināja, kas notiks, tāpēc iecenoja ar rezervi."

"Enerģijas cenas nokrīt, bet tu cenu īsti nelaid lejā, ja tev tāpat pērk to preci," piebilsts eksperts. "Līdz ar to tā inflācijas problemātika nav atrisināta".

"Manuprāt, pagājušā gada augustā, kad elektrības cena bija tie 4 eiro par megavatstundu, tas iedeva ļoti spēcīgu grūdienu, kad tiešām daudzi pacēla savas cenas, reaģējot uz to," skaidro Āboliņš.

Piesvieda vēl nerealizēto vēlmi

Kā vēl vienu faktoru, kas veicināja cenu uzskriešanu, ekonomists min iepriekš uzkrāto, nerealizēto vēlmi celt cenas.

"Iepriekšējos gados, kad algu kāpums bija liels, tā zemā inflācija mums zināmā mērā bija mānīga. Daudz kur bija uzkrājusies vēlme un arī objektīva vajadzība celt cenas. Bet tobrīd tā kā nebija īsti vajadzīgā noskaņojuma cenu celšanai," skaidro Āboliņš.

Viņš atzīmē, ka Rietumeiropā iepriekšējos gados bija atšķirīga situācija – arī tur bija zema inflācija, bet arī algas īsti neauga, kamēr mums algas pieauga vidēji par 6 – 8% gadā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Mārtiņš Āboliņš
ekonomists

"Tiklīdz sāka augt inflācija, tā nāk ārā viss – gan karš, gan vēsturiski uzkrātās vēlmes un vajadzības celt cenas, plus vēl neziņa, kas būs ar enerģijas cenām, tāpēc ieliekam drošības rezervi."

Vienlaikus ekonomists neizslēdz, ka bijuši arī gadījumi, kad vienkārši izmantota situācija negausīgas peļņas iespējai.

Cenas kritīs, nekritīs…

"Arī šobrīd nav tā, ka mēs droši zinām, kādas būs enerģijas cenas uz nākamo ziemu vai uz turpmākajiem diviem gadiem. Jo cenas joprojām biržās staigā," teic Āboliņš, minot šo neskaidrību kā faktoru, kas nesteidzina uzņēmējus mazināt cenas.

Bet patērētājs pielāgojas jaunajiem apstākļiem, piemēram, izvēloties lētākas preces. Tomēr kopumā nav vērojams izteikts pieprasījuma kritums. Turklāt situācija ekonomikā nav tāda, lai konkurences spiediens liktu samazināt cenas.

"Iespējams, mēs vēl redzēsim lielākus cenu kritumus gada otrajā pusē, ja vien nebūs kādi negaidīti pārsteigumi enerģijas cenās," piesardzīgi pieļāvuma formā teic eksperts. "Tā kā ekonomika bremzējas un izaugsmes nav, tad šiem konkurences spiedieniem vajadzētu sākt strādāt, kas galu galā ir viens no galvenajiem veidiem, kā panākt cenu atkāpšanos."

Vienlaikus Āboliņš brīdina, ka jūtamu cenu atkāpšanos varam arī nesagaidīt, jo vēsturiskā pieredze rāda, ka cenas krīt ļoti negribīgi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Mārtiņš Āboliņš
ekonomists

"Kā mēdz teikt, cenas ir pietiekami lipīgas. Un ja tās reiz ir paceltas, tās krīt ārkārtīgi nelabprāt."

Viss pašu pircēju rokās?

Jautāts, vai paši patērētāji ar savu uzvedību var kaut kā ietekmēt šo procesu un panākt cenu samazinājumu, Āboliņš teic, ka tas šobrīd ir pats galvenais.

Mārtiņš Āboliņš
ekonomists

"Domāju, ka šobrīd pircējiem ir ļoti jāskatās uz cenām. Nepērkot to, kas šķiet par dārgu, tas ir vienīgais veids, kā motivēt sākt pārskatīt cenas."

"Es pat teiktu, ka tas ir pilnībā patērētāju rokās," uzsver ekonomists. "Ja arī tirgotājam, piemēram, ir vienalga, ka veikalā pērk vienu pienu, bet otru – nepērk, ražotājam tas ir citādi. Ja ražotājs redz, ka viņa pienu vairs nepērk, viņam jādomā, ko darīt."

"Manuprāt, tikai šādā veidā var panākt cenu samazinājumu. Un tas patiešām ir patērētāju rokās. Tieši patērētājs ir tas, kurš ar savu uzvedību var visvairāk spiest uz to."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šajā ziņā pozitīvi Āboliņš vērtē arī sociālo tīklu aktivitātes, kad cilvēki salīdzina cenas gan dažādos Latvijas veikalos, gan cenu atšķirības Baltijā: "Arī tas rada spiedienu: spiedienu tirgotājam prasīt ražotājam, ražotājam – vērtēt iespējas."

Izmanto aizsegu, lai turētu cenas

Pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam – mazākam, iepriekš aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe.

Viņa pieļāva, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Arī Gulbes novērojumi liecinot, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm