Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā joprojām ir trešdaļa nozares
Ēnu ekonomika būvniecībā sarukusi, taču joprojām pelēkajā zonā atrodas teju trešdaļa nozares – 30%.
Latvijā pirmais pētījums par situāciju ar skandāliem apvītajā nozarē veikts 2015. gadā. Toreiz ēnu ekonomika būvniecībā veidoja 40%. Joprojām lielākoties to veido aplokšņu algas. Uzņēmēji no valsts slēpj vidēji piekto daļu reāli izmaksātā atalgojuma.
"Ēnu ekonomika lielākajā daļā ir aplokšņu algas un ir nedeklarētās stundas. Bet tur ir viens ar otru saistīts, deklarē mazāk stundas, lai būtu mazāka alga, aplokšņu algas ir pamata ēnu ekonomikas sastāvdaļa – tas nav tikai būvniecībai, bet visās citās nozarēs. Ir tiešām dīvaini, ka pieauguši cilvēki [piekrīt], ka viņiem kontā ieskaita 200 eiro un pārējo iedod aploksnē, ka aploksnē ir atļauts maksāt skaidrā naudā," saka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
VID vērš uzmanību uz vēl kādu problēmu – viesstrādniekiem, kurus būvuzņēmēji labprāt nodarbina par lētāku samaksu, tādējādi pārkāpjot būvnieku ģenerālvienošanos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
