Februārī Latvijā saražota visa valstij nepieciešamā elektroenerģija, augušas cenas

Kopumā februārī saražotas 720 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 16% vairāk nekā janvārī. Savukārt elektroenerģijas patēriņa apjoms valstī samazinājās līdz 621 GWh jeb par 5%, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.

Februārī Latvijā būtiski palielinājies dabasgāzes elektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjoms – tas audzis par 107%, sasniedzot 422 GWh, kas ir augstākais rādītājs kopš 2016. gada novembra.

Vienlaikus par 33% mazinājies hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas daudzums, ko izraisīja mazāka ūdens pieplūde. Laika apstākļi februārī nebija labvēlīgi arī vēja stacijām – tajās saražotās elektroenerģijas daudzums samazinājies par 61%.

Atjaunīgajiem resursiem nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī Baltijas elektroenerģijas importa samazinājums par 14% veicināja lētākas elektroenerģijas deficītu reģionā, kas tika kompensēts ar dabasgāzes stacijās saražoto.

Lai gan Igaunijā ražošana nedaudz pieauga, Lietuvā kopējais elektroenerģijas ražošanas apjoms samazinājās par 23%, kas galvenokārt saistīts ar vēja enerģijas ģenerācijas samazinājumu. Latvijas dabasgāzes stacijās saražotā elektroenerģija kompensēja Baltijas importa samazinājumu un ražošanas kritumu Lietuvā.

Februārī elektroenerģijas cenas paaugstinājās visās trīs Baltijas valstīs – Latvijā un Igaunijā par 65%, sasniedzot  151,58 eiro par megavatstundu, bet Lietuvā – par 70%, pieaugot līdz 152,29 eiro par megavatstundu. Elektroenerģijas cenas pieaugums skaidrojams ar patēriņa palielināšanos zemākas gaisa temperatūras dēļ – pēc siltā janvāra februārī Baltijas valstīs atgriezās ziemai raksturīgi laikapstākļi.

Šobrīd arī importa jaudas uz Baltiju ir samazinātas Somijas – Igaunijas savienojuma EstLink-2 atslēguma dēļ, kura remontdarbi tiek plānoti līdz šī gada 1. augustam.

Igaunija, Latvija un Lietuva 2025. gada 9. februārī plkst. 14.05 veiksmīgi sinhronizēja savas elektroenerģijas sistēmas ar kontinentālo Eiropu, kas ir nozīmīgs vēsturisks solis Baltijas valstīm un visai Eiropai, stiprinot reģiona enerģētisko noturību un neatkarību. Vienlaikus sinhronizācija neveicināja elektroenerģijas cenu pieaugumu un februārī Latvijas energosistēmas darbība bija stabila un droša, jo ģenerējošās jaudas un caurlaides spēja bija pietiekama, lai nosegtu Latvijas elektroenerģijas patēriņu.