Filiāles, kredīti, bankomāti – reģionos joprojām lielas problēmas ar banku pakalpojumu pieejamību

Filiāles, bankomāti un kredīti. Finanšu pakalpojumu pieejamības joprojām aktuāla problēma attālākos reģionos no Rīgas, jo sevišķi Latgalē. Gatavo priekšlikumus situācijas uzlabošanai ar likuma spēku.

Kad runājam par Latvijas galvaspilsētu vai jo sevišķi turīgo Pierīgu, dažādu finanšu pakalpojumu pieejamība nav liela problēma, taču attālākos reģionos bankomātu tīkls, filiāles un kredīti gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem ir tālu no pašsaprotamas lietas.

Un jau labu laiku visas šīs problēmas nav dižs noslēpums arī Saeimā. Otrdien šeit atskaitīties pat paveikto un iecerēto ieradās finanšu nozares uzrauga – Latvijas Bankas vadība.

Finanšu pakalpojumu pieejamība reģionos – šā gada prioritāte

Parlamenta Budžeta komisijā centrālie baņķieri stāstīja, ka tieši finanšu pakalpojumu pieejamība reģionos šogad būšot institūcijas prioritāte. Šajā pašā komisija jau skata likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā. Lielākajām bankām būs konkrēti nosacījumi attiecībā uz bankomātu ģeogrāfisko izvietojumu, skaitu, minimālo darbības laiku, kā arī iespējām piemērot komisiju naudas izņemšanai. Šos kritērijus noteiks Latvijas Banka, kas arī būs tiesīga sodīt kredītiestādes.

Tāpat pēdējo 10 gadu laikā dramatiski sarucis kredītiestāžu filiāļu skaits, un tuvāko nedēļu laikā būšot gatavi jauni, pagaidām vēl neatklāti likumpriekšlikumi, lai panāktu lielāku banku fizisku klātbūtni reģionos.

Mārtiņš Kazāks

Latvijas Bankas prezidents

Mēs runājam ne tikai konkrēti par fizisku filiāli. Tie var būt dažādi risinājumi. Kaut kādi mobilie pakalpojumu centri, tie var būt klientu apkalpošanas centri saistībā ar pašvaldībām, piemēram, zināmu reižu skaitu mēnesī bankas darbinieki ir klāt. [..] Šajā brīdī mēs runājam arī par konkurences aspektu. Ja reģionā banku fiziska klātbūtne ir zemāka, tad arī konkurence ir mazāka un tajā gadījumā cena var būt lielāka.

Latvijas Banka arī nemierā ar kūtro kreditēšanu reģionos. Rēķinot hipotekāro aizdevumu apmēru pret reģionālo IKP, Pierīgā šīs rādītājs ir ap 35% un tuvu eiro zonas vidējam. Galvaspilsētā jau manāmi zemāks, savukārt lielajās Kurzemes un Vidzemes pilsētās svārstās ap 7%. Latgalē situācija vēl sliktāka. Lielajās pilsētās mājokļu kredītu apmērs pret pašvaldības ekonomiku nesasniedz pat 3%, vairākos novados šis rādītājs pat ir zem 1%.

Komercbankas apvienojošajā asociācijā gan norāda, ka hipotekāra kreditēšana notiekot arī reģionos, taču esot jāsaprot arī tirgus situācija.

Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis norāda: "Piemēram, ja mēs runājam par būvniecības izmaksām, kas reģionos ir tādas pašas, kādas ir Rīgā, savukārt pirktspēja nav tāda. Otrkārt, piedāvājums, jo skaidrs, kāds ir nolietojums dzīvojamām telpā, jāremontē, un tās ir izmaksas. Ne visi var šos kredītus saņemt."

Latvijas Banka arī identificējusi, ka reģionos ir lielas problēmas ar mazajiem īpašuma kredītiem līdz 25 tūkstošiem eiro. Lai tirgus nepilnību novērstu, plānā jauna valsts nodrošinātu aizdevumu programma.