Dzīve kļūst arvien dārgāka: gada inflācija martā sasniegusi 2,8%

Šogad martā cēlušās cenas ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, jo sadārdzinājās elektrība, dabasgāze, atkritumu savākšana. Cenas kāpušas arī pārtikai, tai skaitā jūtami – svaigiem dārzeņiem, kartupeļiem, maizei, miltiem, zivīm. Dārgāks arī alkohols, restorāna vai viesnīcu apmeklējums.

Preču un pakalpojumu cenām augot līdzīgos tempos, kopumā inflācija pirmajā pavasara mēnesī sasniedza 2,8%. Inflāciju izjūt arī veikalā uzrunātie iedzīvotāji, kuri atzīst, ka par to pašu naudas summu var atļauties arvien mazāk. Un tas nav patīkami, ja alga nav auguši tā, kā rāda statistika.

"Visam, piena produkti, siera cenas. Tas viss, jau kādu pusgadu cenas aug, pat vairāk. Tas ir negatīvi, protams. Kā var dzīve kļūt labāka, ja cenas kāpj, bet algas nekāpj," norāda Valdis.

"Piens sadārdzinājās, siers sadārdzinājās, bērnu produkti dārgi, dārzeņi arī dārgi, nu dārgi, vispār Latvijā viss dārgi kļuvis. Ja salīdzina ar Franciju, Itāliju, kur ir "Lidl", tur viss daudz lētāks nekā "Maxima", "Rimi". Pat ja ņem kaut ko ar atlaidēm, avokado, 59 centi viens gabals, gurķi 3,42 eiro viens gabals. Sezona. Kāda sezona, tas taču gurķis, tur taču tikai ūdens," saka iedzīvotājas Valentīna un Ludmila.

Līdzīgos tempos, 2,5-3%, Latvijā cenas aug jau trešo gadu. Eksperti norāda, ka šāda inflācija Latvijas gadījumā ir optimāla, jo, augot labklājībai, mūsu valstī turpinās arī cenu izlīdzināšanās ar Eiropas Savienības vidējo līmeni.

"Un pamatā tās ir pakalpojumu cenas, kuras tiešā mērā ir atkarīgas no iedzīvotāju pirktspējas. Preču cenas ir vairāk atkarīgas no situācijas pasaules tirgū, ņemot vērā, ka Latvija ir maza ekonomika. (LNT: Vai labklājības līmenis pieaug?) Pieaug, bet katrā sabiedrības slānī to dažādi izjūt – vieniem jūtamāks, citiem mazāk jūtams," saka Finanšu ministrijas eksperts Dainis Stikuts.

Latvijā gada inflācija ir divtik straujāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā arī ekonomikas izaugsme ir krietni straujāka, tuvu 5%.

"Nu, gandrīz vai šķiet, nu kur tā inflācija pazudusi, ka pie tik straujas izaugsmes pie tik strauja vidējā algu kāpuma, kas neto algām oficiālie dati tuvu pie 9%, tad šī inflācija, kas ir robežās 2,5 un 3%, nudien nav nekas pārspīlēts. Es pat teiktu, ka atsevišķos gadījumos, šķiet, inflācija varētu pat būt augstāka," uzskata Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Tiesa, cenas daudzos gadījumos ir augstākas nekā Latvijas pirktspējas līmenis. 2017. gadā Latvijā cenu līmenis bija 72,8% no Eiropas Savienības valstu vidējā līmeņa. Tas liecina, ka pēdējos gados, piemēram, eļļa, tauki, dzērieni, piens, siers, olas, alkohols, apģērbs un apavi, ir dārgāki nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tas var signalizēt par nepietiekamu konkurenci.

"Atsevišķos sektoros konkurence var būt asāka. Tas cenas piebremzētu, varbūt pat atsevišķos gadījumos pavilktu uz leju," saka Kazāks.

Eksperti prognozē, ka šogad kopumā inflācija nepārsniegs 3% robežu.