Finanšu ministrija rosina būtiski ierobežot darījumu skaitu ar skaidru naudu

Vispār jau, lau būtu tā īsti korekti, tad vienīgā, ko par naudu vispār var nosaukti, vispār ir tikai skaidrā nauda!!! Es iesaku visiem pēc iespējas turēt uz rokas skaidro naudu, lai banknotes neizņem no aprites!

Totāla kontrole... Un tai sekos čipi

Ja par kartes transakcijām būs jāmaksā, tad tas ļoti iespējams pat būtu pretlikumīgi ES. Kurš jums tur Latvijā šādus murgus izdomā? Visu laiku kaut kādi briesmīgi likumi. Tad nedrīkst daudz naudu no ārzemēm sūtīt, lai nepaliek ar nodokli. Būtu priecājušies, ka atpakaļ sūta un radiņi tērē Latvijā to naudu. Bet nē, redz vajag kaut kādu nodevu maksāt, ja skaiti pāri zināmam ciparam.

Naudu no pensionāriem spiedīs...jo vinjiem pensijas skaitiis uz konta...vinjiem par karteem arī buus jaamaksaa...un jāsāk norēķināties veikalos..?

Ai nu tak kā parasti, izvilka lielgabalu un sāks močīt pa zvirbuļiem

Serbu sakāmvārds: "Kad šķind monētas, filozofi klusē."
Nauda jau no senseniem laikiem ir attīstījusies un pielāgojusies cilvēku dzīves apstākļiem. Kādreiz par precēm norēķinājās ar citiem labumiem, taču mūsdienās nav nekāds brīnums, ka nauda ir daļa no tehnoloģijām – to varam glabāt mazās kartītēs vai pat iemainīt interneta valūtās.
Elektroniskā nauda ir nauda, kas tiek glabāta elektroniski (datora atmiņā, kartes čipā, viedtālrunī vai citā datu nesējā), un no ekonomikas teorijas viedokļa tā ir prasība pret emitentu. Emitents, izlaižot elektronisko naudu, pretī pēc kursa 1:1 ir saņēmis skaidro vai bezskaidro naudu.
Digitālā nauda ir nauda elektroniskā formā, kuru varētu emitēt tikai valstu centrālās bankas, bet regulējums patlaban vēl nav izstrādāts, un arī digitālā nauda nav emitēta.
Virtuālā nauda jeb kriptovalūta ir nauda elektroniskā formā, kuru likumdošana neregulē. To emisiju un tālāko kontroli veic emitents, to lieto un akceptē specifiska virtuālā kopiena. Kriptovalūta ir elektroniska nauda, kura ir veidota nevis no papīra vai zelta, bet gan no sarežģītiem algoritmiem. Cilvēki, kas iemaksā naudu kriptovalūtu biržā vai to iegādājas no kāda cita, iegūst pieeju savai virtuālajai naudiņai. Tiklīdz šīs “datubāzes” vienības daudzi sāk masveidā izpirkt, šie dati jeb kriptonauda kļūst vērtīgāka. Pretēji notiek, ja vairāki kriptovalūtas īpašnieki lielā daudzumā sāk pārdot savas valūtas vienības – tad kriptovalūta kļūst lētāka.
Tātad kāds atkal grib vairāk nopelnīt, „saēnot” sev, pārdot, bet uz to cilvēku rēķina, kuri pelna sev dienišķo maizi.Tā sauc –virtuālā kapitāla uzkrāšana.

labāk lai sakārto pie sevis. nauda zūd pat ar visiem kontiem. un nav ko aiztikt mūsu naudu. mēs to nopelnām ar darbu,maksājam nodokļus. nav ko aiztikt un norādīt kā norēķināties. un nav ko visus saukt un padarīt par zagļiem tikai tāpēc ka daži varbūt nesamaksā vai nesamaksā visus nodokļus!

Vieglāk kontrolēt,žēl,bet ne TOS Jūs kontrolējiet!

..un par manas naudas pārvietošanu bankas ņem komisiju, ierobežo cik es drīkstu mēnesī lietot, t.i. izņemt SAVU naudu.

Visas bankas uz sabrukšanas robežas, kur garantija ka mūs vienā dienā vispār neatstās bez kādiem līdzekļiem? Sabruks banka un pat zārka naudas nebūs, bērni varēs vest vecīšus ar ragaviņām uz mežu.