Investīciju konts: daudziem iedzīvotājiem par to joprojām nav izpratnes

Pērn ar likumu ieviestais investīciju vai ieguldījumu konts paredz iespēju vieglāk izsekot darījumiem ar vērtspapīriem un aprēķināt kapitāla pieauguma nodokli. Tomēr pieredzējis ieguldītājs kritizē jauno iespēju.

"Tas nav pieņemts privātpersonas interesēs. Tas vairāk pieņemts banku interesēs, ka līdzekļi tiek saglabāti tajā bankā, kur man ir atvērts konts. Jo ja es gribu nopirkt kādas citas bankas produktus caur savu investīcijas kontu, tas izmaksā ļoti, ļoti dārgi. Ja cilvēks grib ieguldīt tikai pāris tūkstošus eiro, tas ir ļoti neizdevīgi," saka ieguldītājs Juzefovičs Hermanis.

Investors secina, ka likums pieņemts pieņemšanas pēc, par maz konsultējoties ar speciālistiem: "Formāls likums, kas nav investoru interesēs – bankām, atskaitīties, ka rūpējas par fiziskas personas investīcijām, bet tas nestrādā."

"SEB bankā" gan ir pārsteigti par šādiem secinājumiem, jo pēc būtības investīciju konts ir bez maksas un tam tiek piesaistīts vērtspapīru konts, kura izmantošanas izmaksas nav mainītas, arī ierobežojumu neesot. Ieguldījumu kontā redzama tika ienākošā nauda par pārdotajām akcijām, obligācijām vai izdotā nauda, pērkot vērtspapīrus.

"Nav nepieciešams iesniegt deklarāciju un maksāt nodokli tajā brīdī, kad darījums noslēdzies, bet šī ieguldījumu konta ietvaros viņi to var atlikt līdz brīdim, kad viņi sāk ņemt ārā gan šo te pamatsummu, gan pēc tam arī peļņu," saka "SEB Private Banking" pārvaldes vadītāja Elīna Piebalga.

Tomēr investīciju kontu statistika nav spīdoša – lai arī šogad kontu atvēršanas aktivitāte augusi trīs reizes, skaits veido vien 4% no visiem vairākiem tūkstošiem vērtspapīru kontu bankā. Tātad tie ir daži simti, kas darījumus veic gana regulāri. Bankā atzīst, ka par jauno risinājumu jāskaidro vairāk: "Daļa sabiedrība vēl neizprot šī konta priekšrocību. Otra lieta, es pieļauju, ka tie klienti, kuri vērtspapīrus tur ilgtermiņā un viņi neveic šos te darījumus, piemēram, gada griezumā, viņiem arī nav nepieciešamība pēc šī ieguldījumu konta."

Biržas vadītāja uzskata, ka interese par ieguldījumiem akcijās un obligācijās Latvijā un Baltijas iedzīvotājiem pieaug, to veicina kāda jauna uzņēmuma ienākšana biržas sarakstos. Rietumvalstīs viens no motivējošiem faktoriem, kas veicina privātpersonu ieguldījumus, ir investīciju konta režīms. Tomēr Latvijā tam pozitīva efekta pērn vēl īsti neesot bijis.

"Manuprāt, bankas viņu sākušas aktīvāk piedāvāt tikai ar šo gadu, jo vajadzīga sistēmu pielāgošana un tā tālāk, es domāju, ka pozitīvo efektu no tā mēs sajutīsim šogad un nākošgad un tas, ka šim investīciju kontam ir ļoti liela nozīme, mēs redzam gan no Igaunijas piemēra, gan Zviedrijas piemēra, kur šādi konti ļoti plaši izmantoti un pieejami iedzīvotājiem," teic "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka šā gada aprīļa sākumā Kontu reģistrā iesniegtas ziņas par 2591 ieguldījumu kontu. Tā ir mazākā daļa no Latvijas bankās atvērtajiem vērtspapīru kontiem, kas vēl pirms dažiem gadiem pārsniedza 25 000.

Joprojām milzīgs arī to akcionāru skaits, kuri uz vērtspapīru kontiem nemaz nav pārveduši privatizācijas laikos nopirktās akcijas – Sākotnējā reģistrā šogad martā tādu bija 32 500 akcionāru, kuriem te uzkrāti 6,1 miljons eiro. Gada laikā gan aptuveni 1000 akcionāru bija pārveduši akcijas ar uzkrāto kapitālu aptuveni 600 tūkstoši eiro. Tomēr darījumu un tirgoto akciju apgrozījums Baltijas valstu biržās pērn gan kopumā bija mazāks nekā pirms gada.