Skandāli finanšu sektorā valsts budžetam draudus nerada, apliecina finanšu ministre

Atcēlusi iepriekš plānotās sanāksmes, valdība pirmdienas rītā sanāca kopā uz ārkārtas sēdi. Pirmais, ko premjerministrs Māris Kučinskis pēc sēdes paziņoja: kriminālprocess pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču nav saistīts ar "ABLV Bank" vai ar kādu citu pašreiz Latvijā strādājošu kredītiestādi.

Lai KNAB neesot iedziļinājies tajā, kādas sekas finanšu tirgū var izraisīt valsts centrālās bankas vadītāja aizturēšana, Kučinskis slavēja jauno biroja vadītāju par nesaudzīgas cīņas sākšanu pret negodprātībām finanšu sektorā. "No valdības puses apliecinu visu uzticēšanos KNAB, domāju, ka tas tālāk tiks ar visām lietām galā," sacīja premjers.

Savukārt, runājot par "ABLV Bank" glābšanu, finanšu ministre sacīja, ka valsts neriskēs ar budžeta naudu, lai banku glābtu. Šis gadījums nebūtu salīdzināts ar "Parex" bankas glābšanu 2008. gadā, jo šoreiz banka grimst nevis tāpēc, ka tai trūktu naudas, bet gan aptraipītas reputācijas dēļ. Latvijas Bankas piešķirtais aizdevums pret vērtspapīru ķīlu ir izdevīgs ieguldījums – vērtspapīri ir krietni vērtīgāki par aizdotajiem 98 miljoniem un valsts nekādā gadījumā nepalikšot zaudētājos.

Tie nav nekādi bankas glābšanas pasākumi, tie ir Latvijas Bankai izdevīgi darījumi pret ļoti vērtīgu vērtspapīru ķīlu. Ir dota iespēja bankai izmantot īstermiņa aizdevumu likviditātes vajadzībām. Tiesa, netiek noliegts, ka ar šo summu bankai var nepietikt. Tāpat tiek atzīts, ka visi šie skandāli valsts kredītreitingu ietekmēs negatīvi – aizņemšanās Latvijai kļūs dārgāka.

Ministrijai bija plāns pārfinansēt savus iepriekšējos aizņēmumus, taču tagad tas netiks darīts. Taču nav jābažījas, ka var nākties grozīt budžetu dārgāku aizņēmumu dēļ. "Mums pilnībā pietiek resursu, lai nodrošinātu valsts funkcijas. Tālāko funkciju realizēšanai ir pat rezerves, tuvākajā laikā neredzu šādu vajadzību," sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Lai arī "Vienotība"sākotnēji izteicās, ka prasīs skaidrot Latvijas Bankas aizdevumu, pēc valdības sēdes ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens nešaubījās par tā nepieciešamību: "Mums jāsaprot situācijas mērogi un tad jāpieņem lēmums par skaidru rīcību."

Valdībā uzskata, ka viens no veidiem, kā kaut nedaudz uzlabot finanšu sektora reputāciju, būtu, ja Rimšēvičs vismaz uz izmeklēšanas laiku atkāptos no amata. Rimšēvičs kā eirozonas valsts nacionālās centrālo banku vadītājs ir arī Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis. "TV3 Ziņas" sazinājās arī ar Eiropas Centrālo banku, taču tā atteicās sniegt komentārus.