Gāzes cenu griesti šajā apkures sezonā neko daudz nemainīs

Eiropas Savienības valstu līderi pagājušās darba nedēļas izskaņā pulcējās uz sarežģītu sanāksmi par enerģijas cenām. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā tās uzskrējušas debesīs un nozīmēs strauju apkures izmaksu pieaugumu šajā ziemas sezonā.

Blokā liela vienprātība, ka šajā situācijā kaut kas ir jādara, taču diskusijas par to, ko tieši darīt, ilgst jau mēnešiem. Vismaz 15 dalībvalstis vēlas ambiciozu gāzes cenu griestu noteikšanu, taču Eiropas lielākā ekonomika Vācija pret to iebildusi bažās, ka tas izraisīs šā resursa aizplūšanu uz Āzijas tirgiem.

Kas interesanti, šeit iezīmējās atšķirīgi viedokļi starp ierasti sabiedrotajām un ietekmīgajām Vāciju un Franciju. Pēc 11 stundu apspriedes Eiropadomē Elizejas pils saimnieks paziņoja, ka panākts būtisks progress – vienošanās par ceļa karti, kā pasargāt Eiropas patērētājus no augstajām enerģijas cenām.

"Vēl pirms dažām dienām mēs par to šādi pat nerunājām un bija lieli iebildumi. Tagad visi 27 valstu vadītāji parakstījušies, ka esam gatavi virzīties uz priekšu. Tālāk izstrādās tehniskos priekšlikumus un mēs varēsim izlīdzināt savas domstarpības," saka Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Paredzēts izveidot mehānismu gan gāzes cenas griestu noteikšanai, gan kopīgiem iepirkumiem, lai dalībvalstis savā starpā nesacentos, dzenot cenas uz augšu.

Cik augsti šie griesti varētu būt, pagaidām vēl nav skaidrs, bet jau patlaban gāzes cena sarūk. Biržā tā šodien noslīdēja zem 100 eiro par megavatstundu atzīmes.

Kā stāsta bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš, cenu kritumu izraisījis siltais rudens un tas, ka veiksmīgi pildās gāzes krātuves Eiropā, taču jauni cenu pīķi nākotnē, visticamāk, būs. Nākotnes darījumu cena joprojām svārstās starp 140 un 150 eiro par megavatstundu.

Lai arī šogad esam redzējuši periodus ar ekonomiski nepamatotu un nepanesamu gāzes cenu, tās griestu noteikšanu nevajadzētu pārvērtēt.

"Skaidrs, ka tā pamatproblēma ir dabasgāzes deficīts. Šeit gan taupības pasākumi, gan kopīgi iepirkumi, lai valstis savā starpā nekonkurē par gāzi tik asi, varētu pat būt nozīmīgāki. Tas risks, nosakot cenu griestus, kas ir pārāk zemi, ir tāds, ka šī gāze vienkārši aiziet uz Āziju. Tādā situācijā mums cena būs, bet gāzes nebūs tāpat," norāda ekonomists.

Šajā apkures sezonā tiešā veidā cenu griesti gāzei Latvijas patērētājiem neko daudz nenozīmēs. Pirmkārt, jau nacionālā līmenī ieviesti tādi kā cenu griesti. Otrkārt, resurss jau ir sagādāts un izmaksas iekļautas tarifos. Vienlaikus "Latvijas gāzes" gadījumā ar dabasgāzes cenu 107 eiro par megavatstundu, kas daudz neatšķiras no pašreizējās biržā. Lielāka artava varētu būt elektroenerģijas cenu pīķu novēršanai un apkurei nākamajā ziemā.

Diskusijas Eiropas Savienības līmenī par to, kā efektīvāk ierobežot enerģijas cenas, turpināsies jau rītdien. Uz Luksemburgu dodas bloka amatpersonas, kuras atbildīgas par enerģētiku. Arī mūsu ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Sagaidāms, ka gala vienošanās varētu prasīt vēl dažas nedēļas.