Grieķijas glābšana katram Latvijas iedzīvotājam var izmaksāt 120 eiro, pauž ekonomists
Īstenojot trešo palīdzības programmu Grieķijai no Eiropas stabilitātes fonda mehānisma, arī Latvija būs spiesta likt galdā savu artavu. Latvija šajā fondā veic iemaksas kopš pievienošanās eirozonai. Summas tiešām būs lielas, tāpēc Latvijas amatpersonas aizdevumu piešķiršanā sola būt ļoti stingras, un ceļš, līdz Grieķija saņems prasītos 86 miljardus eiro, vēl garš.
Latvijas finanšu ministrs, kuram šodien vēl turpinās sanāksmes Briselē, LNT Ziņām atzina, ka svarīgākais ir atjaunot uzticēšanos Grieķijai.
Ja Grieķija ieviesīs eirozonas izvirzītās drastiskās prasības, tad Latvija, tāpat kā pārējās 18 eirozonas valstis, to izvērtēs un uzklausīs starptautisko institūciju analīzi par Grieķijas spējām atmaksāt aizdevumu.
Šajā vai nākamajā nedēļā valdība varētu pieņemt formālu lēmumu, vai Latvija atbalsta procedūras sākšanu un iesnieguma izvērtēšanu. Ja viss noritēs, kā plānots, Latvijas valdības dienas kārtībā jautājums par aizdevuma piešķiršanu Grieķijai varētu nonākt augusta vidū – tad arī varētu tikt pieņemts gala lēmums eirozonā kopumā.
Lai Grieķijai varētu piešķirt solītos miljardus, Latvijai trijos gados varētu nākties garantēt līdz 240 miljoniem eiro. Tiešā veidā nauda no valsts budžeta nenāktu, bet tā palielinātu Latvijas valdības parādu, tā skaidroja Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.
Mēs varam to skatīties divos griezumos, viens, tas ir 120 eiro no katra Latvijas iedzīvotāja, ieskaitot bērnus un pensionārus, un otrs griezums, kā mēs uz to varam skatīties, ir attiecībā pret valsts ekonomikas apjomu. Tas būtu apmēram 1% Latvijas iekšzemes kopprodukta.
Latvijas jau iemaksātie teju 90 miljoni eiro Eiropas stabilitātes mehānismā netiks izmantoti Grieķijas aizdevumam, bet naudu Grieķijas vajadzībām šis fonds aizņemsies finanšu tirgos. Līdz ar to Latvijas nodokļu maksātāju nauda tiktu izmantota tikai tad, ja Grieķija nespētu atmaksāt aizdevumu. Latvijas Bankas analītiķis brīdina – pastāv riski, ka nākotnē Grieķijas valdība var neturēt dotos solījumus pilnā apjomā.
Tātad Latvijai jārēķinās ar to, ka Grieķija savus solījumus var nepildīt un jauno aizdevumu neatmaksāt pilnībā. Un tad tas var ietekmēt mūsu valsts ekonomiku, jo būs jāsāk domāt, kur ņemt naudu. Taču ekonomists Andris Strazds uzskata, ka pagaidām vēl Grieķijas faktors Latvijas budžetu neietekmē un, visticamāk, neietekmēs arī gaidāmās sarunas par nākamā gada valsts budžetu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
