Iedzīvotāji kļuvuši aktīvāki elektroenerģijas tirgū; konkurence saasinās

Elektroenerģijas tirgus Latvijā ir atvērts mājsaimniecībām kopš 2015. gada, proti, tās var brīvi izvēlēties, no kā iegādāties elektrību. Ilgstoši tirgus bija ļoti pasīvs, un absolūtais vairākums patērētāju palika pie vēsturiskā monopolista "Latvenergo". Tirgus iespēju izmantošana bija tāda entuziastu padarīšana, ņemot vērā, ka elektroenerģija bija lēta un iespējamais ietaupījums acīmredzot ne pietiekami saistošs.

Pēdējos gados elektroenerģijas cenas biržā "Nord Pool" gan mūs vairs nelutina. Gada vidējā cena pērn aptuveni piecas reizes augstāka nekā 2019. gadā. Augstākos pīķus pagājušajā gadā redzējām vasarā un rudens sākumā, un tieši trešais ceturksnis bija laiks, kad tirgus īpaši aktivizējās.

Regulators apkopojis, ka pērn deviņos mēnešos 4% jeb vairāki desmiti tūkstoši mājsaimniecību mainīja savu tirgotāju, bet vēl vairāk elektroenerģijas produktu. Biežāk pārslēdzot savu mainīgās jeb biržas cenas līgumu pret fiksēto.

"Stimulējis ne tikai pašu lietotāju bažas un apsvērumi, kā apdrošināt savus riskus uz ziemas periodu, bet arī tas, ka ir ļoti agresīvi uzvedušies tirgotāji, kuri cīnījušies par savas tirgus daļas palielināšanu, reklamējot pārsvarā fiksētas cenas produktus un piedāvājot tos tirgū uz dažādiem nosacījumiem," teic SPRK Enerģētikas departamenta vecākais tirgus uzraudzības eksperts Reinis Āboltiņš.

Iedzīvotāju pastiprinātu interesi par norisēm nozarē apliecina arī sūdzības. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā pērn par aptuveni divarpus reizēm vairāk iesniegumu, proti, 49. Starp tiem sūdzības par problēmām saņemt valsts atbalstu, cenas izmaiņām fiksēta līguma gadījumā, izlīdzinātā maksājuma pārrēķiniem.

Aktīvā tirgū mājsaimniecību klientiem ir arī vērts pakaulēties ar tirgotājiem, taču, ka norāda uzņēmumā "Enefit", tik asu konkurenci kā telekomunikāciju tirgū gan nav pamata gaidīt.

"Notiek dabīgā migrācija. Klienti salīdzina dažādu tirgotāju dažādus piedāvājumus, bet skaidrs, ka elektroenerģija nav prece, ko mēs varam kaut kur noliktavā noglabāt un, kā saka, "Melnās piektdienas" izpārdošanas akcijas sarīkot. Tur tomēr tirgus principi ir atšķirīgi," saka "Enefit" valdes priekšsēdētājs Krists Mertens.

Vēl viena tendence, kas aizvadītā gada laikā kļuva aktuāla tirgū – zemāka cena, bet kas līgumā fiksēta, piemēram, uz četriem vai pat septiņiem gadiem.

"Klientu atsaucība ir bijusi dažāda. Arī mēs parasti esam teikuši, ka pret šo ir jābūt piesardzīgiem. Izvēlēties cenu, kas ir šķietami izdevīga šobrīd, bet augstu cenu apstākļos fiksēta uz garu periodu, var pēc tam būt ar pretēju efektu klientam," norāda "Latvenergo" pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

Līguma termiņš gan ir tikai viens no aspektiem, kam jāpievērš uzmanību tirgū. Tāpat rūpīgi jāizpēta arī cenas noteikšanas principi, un, vai atkāpjoties no līguma, nav paredzētas kādas sankcijas. Jāpārliecinās arī, vai tirgotājs vispār piedalās valsts atbalsta programmās mājsaimniecībām.

Vēl viena lieta, ko vērts paturēt prātā, ja plānojat mainīt savu elektroenerģijas tirgotāju vai produktu, ir pieejami virtuālie kalkulatori, piemēram, elektroenergija.lv vai energija24.lv, kur vienuviet apskatāmi dažādu komersantu piedāvājumi.

Neraugoties uz to, ka tirgus kopumā aktivizējas, aptuveni ceturtā daļa mājsaimniecību joprojām ir pie tā sauktā universālā pakalpojuma, kas gan vairumā gadījumu ir neizdevīgākais variants.