Iedzīvotāji naski pērk valsts krājobligācijas. Kā strādā šis noguldījuma veids?

Lai gan gada inflācija Latvijā ir sākusi atkāpties, tā joprojām ir ļoti augsta. Šādos apstākļos glabāt savus uzkrājumus, piemēram, vienkārši plauktā – jārēķinās, ka nauda strauji zaudē vērtību un par to var nopirkt arvien mazāk preču un pakalpojumu.

Pirmā ideja varētu būt vērsties savā bankā un apskatīt kādas termiņnoguldījumu iespējas, taču tām procentlikmes pieaug gana gausi, salīdzinot ar to, cik strauji tās kāpušas kredītiem.

Šādos apstākļos iedzīvotāju sākuši raudzīties uz valsts krājobligācijām. Līdzīgs risinājums banku depozītam, tikai noguldījums Valsts kasē. Atzīts par vienu no drošākajiem finanšu instrumentiem. Šos vērtspapīrus garantē pati valsts, pretī dodot iespēju pelnīt procentu ienākumus, ko neapliek ar nodokli.

Kopš gada sākuma iedzīvotāju īpašumā esošo krājobligāciju apmērs trīskāršojies, pārsniedzot 46 miljonus eiro. Tāds vidējais investors šajās parādzīmēs ir vecumā no 35 līdz 55 gadiem, aptuveni trešdaļa vērtspapīru pieder ieguldītājiem virs šā vecuma sliekšņa.

"Daudz vairāk par šo instrumentu runā. Plašsaziņas līdzekļos, sociālajos tīklos. Ieguldītājiem ir vairāk informācijas par šo. Jo ir vairāk informācijas, jo ir vairāk intereses," stāsta Valsts kases Finanšu departamenta direktora vietniece Edīte Tīse.

Šobrīd atkarībā no dažādiem termiņiem obligāciju ienesīgums svārstās starp aptuveni 3,7% un 4% gadā, šos rādītājus aktualizē reizi nedēļā.

"Ļoti zema riska ieguldījums, bet procentu likmes tur ir 1,2 līdz 2 reizes augstākas nekā banku noguldījumiem. Palielināta interese par krājobligācijām šķiet visai loģiska un saprotama," skaidro Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Latvijas Bankas ekonomists arī atzīst, ka šī iedzīvotāju aktivitāte varētu pabikstīt samērā snauduļojošo privāto kredītiestāžu nozari. "Investējot krājobligācijas, tas nozīmē zināmu naudas aizplūšanu prom no komercbanku sektora, tādējādi radot kaut kādu konkurenci, lai komercbankām būtu interese šo depozītus pie sevis noturēt. Lai to darītu, viņas būs spiestas celt augstāk procentlikmes," saka Vilerts.

Finanšu ministrija šai konkurencei pieiet nopietni, pat agresīvi. Iecerēts šogad pārdot krājobligācijas par 500 miljonu eiro. Būšot gan reklāmas kampaņa, gan mobilā lietotne, gan uzlabojumi sistēmā, piemēram, atļaujot savstarpējo tirdzniecību ar šiem vērtspapīriem.