"Ievārītas ziepes" ar jauno kadastrālo vērtību sistēmu Latvijā. Tieslietu ministrija steigā meklē risinājumu

Modinātājs, poga "atlikt", un lai jau zvana kaut kad vēlāk. Aptuveni šāda ir bijusi nu jau daudzu valdību un valdošo koalīciju politika attiecībā uz sagaidāmajām izmaiņām kadastrālajās vērtībās, kurām līdzi arī vajadzētu pieaugt iedzīvotāju maksājumiem par nekustamo īpašumu. Ilgstoši, ilgstoši šis jautājums vienkārši iesaldēts.

Nākamreiz modinātajam vajadzētu zvanīt vēl pēc vairākiem gadiem. Valdībā 2027. gadā jāapstiprina jauna kadastrālo vērtību bāze, kuru, visticamāk, piemērotu tikai no 2029. gada un, sagaidāmi, sajūgtu kopā ar izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa politikā, lai dramatiski nepieaugtu iedzīvotāji maksājumi. Tā būtu nosacīti gala reforma, bet kaut kādas izmaiņas ir jau no šī janvāra.

Proti, spēkā divas nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības – fiskālā un universālā. Pirmā saglabājas līdzšinējā apmērā un to izmanto tā paša nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam, lai attiecīgie maksājumi nekāptu, savukārt otrai jeb universālajai vismaz idejiski vajadzētu sniegt precīzāku priekštatu par īpašuma vērtību un to izmanto grāmatvedībā, finanšu pārskatos, kā arī maksas par zemes likumisko lietošanu aprēķinam. Te runa par tā sauktajiem dalītajiem īpašumiem, kad, piemēram, dzīvoklis pieder vienai personai, bet zeme zem ēkas citai.

Attiecībā uz šo problemātiku bijis Satversmes tiesas spriedums. No tā pēc būtības izrietēja, ka maksa par zemes lietošanu ir pārāk zema. Tagad to rēķina pēc šīs aktualizētās universālās kadastrālās vērtības.

Otrdien par jauno sistēmu sprieda Saeimā. Neapmierinātība no dažādām iesaistītajām pusēm.

"Mēs iesakām faktiski pieturēties pie vienas vērtības, neradīt vairākas dažādas vērtības. Kāds būs ieguvējs, kāds būs zaudētājs, bet kopumā šim vajadzētu būt taisnīgākam un daudz saprotamākam, vienkāršākam principam," saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Parlamentā saņemtas vēstules ar iedzīvotāju mulsuma pilniem jautājumiem saistībā ar jauno sistēmu. Viena no jau identificētajām problēmām – ne lielai daļai, bet tomēr ir īpašumi ar līdzšinējo fiskālo vērtību augstāku nekā aktualizētā universālā. Jātiek skaidrībā, kuru rādītāju kuram aprēķinam galu galā jāpiemēro.

"Šeit tagad mums ir mājasdarbs – vēl runāt arī ar pašvaldībām. Ja pašvaldības spēj administrēt tehniski šos atsevišķos gadījumus, nu tad varētu, iespējams, arī izvēlēties šo… Te ir divi modeļi," norāda Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (JV).

Uz iebildi, vai nav "ievārīta putra" ar divām vērtībām, ar šādām situācijām, kuras tagad kaut kā jāmēģina risināt un joprojām ir pārejas periods, līdz atkal būs kaut kādas izmaiņas vēl pēc kaut kāda laika, viņa saka: "Kā es minēju, ir ļoti ilgstoši neatsaldētas, noturētas kadastrālās vērtības. Protams, bija skaidrs, ka tajā brīdī, kad mēs viņas gribēsim aktualizēt, tās radīs daudzas neskaidrības."

"Mēs šodien neatbalstījām konkrētu risinājumu, un es arī domāju, kā prioritātei jābūt universālajai. (TV3: Nu, bet universālais rādītājs gana daudz kur būs lielāks nekā fiskālais.) Un tāpēc arī ir atkāpe, lai pieaugums nebūtu straujš. (Tad pēc būtības būtu jāskatās vienkārši zemākā vērtība no abām?) Es domāju, ka ļausim Tieslietu ministrijai turpināt diskusiju," pauž Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV).

Kaut kādam risinājumam jābūt jau tuvākajā laikā. Pašvaldības par kārtējā nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmēru paziņo līdz konkrētā gada 15. februārim.