Igauņi dara, latvieši diskutē – politiķi par nodokļu celšanu runā izvairīgi

Igaunija šonedēļ tika pie jaunas valdības ar lieliem plāniem drošības stiprināšanai. Tas gan mūsu kaimiņvalsts iedzīvotājiem maksās.

Vērienīga nodokļu celšana. Palielinās gan pievienotās vērtības nodokļa likmi, gan iekasēs lielāku daļu no iedzīvotāju ienākumiem, gan būs papildu nodoklis uzņēmumu peļņai. Augstākas arī akcīzes likmes produktiem.

Igauņi jau rīkojas, lietuvieši savas ieceres šajā jomā izziņojuši, bet Latvijā par iespējām nodokļu izmaiņām nebeidzas diskusijas, kas sākās vēl iepriekšējās valdības laikā.

Šī varētu būt tāda kā Latvijas politikas nacionālā īpatnība, šonedēļ "tv3.lv" raidierakstā "Piķis un ģēvelis!", atzina ekonomists Pēteris Strautiņš: "Industriālā politika, inovāciju veicināšanas politika un citas politikas ir tāds nebeidzams pārdomu process. Vienmēr vēl diskusija nav bijusi pietiekama, kāds vēl jāuzklausa, un tā tālāk, un tā joprojām. Runājot par nodokļiem, iespējams, ka mums arī būs kaut kādas izmaiņas. Ja būs tad kopumā uz augšu, diemžēl valsts izdevumi pieauguši."

Un šīs nedēļas ziņas no mūsu ziemeļu kaimiņiem protams, nepalika nepamanītas arī Saeimas namā. Mūsu politiķi gan joprojām ļoti izvairīgi runā par jebkādu iespējamo nodokļu celšanu, lai gan par to spriež jau mēnešiem.

Proti, ka tūliņ, tūliņ jau kaut kādam piedāvājumam vajadzētu parādīties arī Latvijā, bet pagaidām pār visu joprojām noslēpumu plīvurs.

"Darba procesā tās idejas mainās un tiešām tā apskatīti visi varianti. Arī ekstrēmi, arī ļoti populāri, kas varbūt nav iespējami, un arī ļoti nepopulāri, kas iespējami būtu pašnāvnieciski. Tādēļ šī slepenība. Darba spēka nodokļus ir plānots samazināt. Tā būs reāla naudiņa, kas paliks uz rokas katram strādājošajam. Ir plānots pacelt neapliekamo minimālo senioriem. Kompensējošie mehānismi droši vien iekļaus dažādu nodokļu paketi. Tas, kas ir skaidrs – mēs PVN neaiztiekam," saka ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.

Vismaz pēc līdzšinējām aplēsēm, valstij gan, tā teikt, brīvās naudas, ar ko plašos politikas vēzienos rīkoties, vienkārši nav. Attiecīgi arī vajadzīgi piesauktie kompensējošie mehānismi – vai nu celt kādus citus nodokļus, piemēram, gan jau akcīzes likmes, vai nu apcirpt valsts tēriņus.

"Jebkurā gadījumā tādas negatīvas ziņas, kā nāk no Igaunijas, es neprognozēju, ka mums no šīs nodokļu grupas iznāks. Tieši otrādi. Man ir liela cerība, ka mēs panāksim tādu nodokļu reformu, kas veicinās ekonomikas attīstību un arī sociālās nevienlīdzības mazināšanu," norāda "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.

Jau konkrētāks nodokļu piedāvājums sagaidāms tuvākajās nedēļās.