Inflācija Latvijā atkal uzņem apgriezienus. Kas iedzīvotājus sagaida turpmāk?

Pārtika, mājokļa tēriņi, degviela – tikai dažas no patēriņa grupām, kurās aizvadītā mēneša laikā Latvijā pieaugušas cenas. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes šodien publiskotie jaunākie inflācijas dati.

Viena mēneša laikā cenas gan var mainīties dažādu sezonālu apstākļu ietekmē – vai tā būtu tikko iegūtas lauksaimniecības ražas nonākšana veikalu plauktos, vai jaunas kolekcijas pie apģērbu tirgotājiem, vai vēl kas cits, tāpēc ierasti, kad analizējam inflāciju, pētām to plašākā perspektīvā, proti, salīdzinot konkrētu mēnesi ar to pašu mēnesi gadu iepriekš.

Kā ilgākā periodā izskatās šī dinamika? Milzu inflācijas trakumi, kad šis rādītājs pārsniedz pat 20% pāris gadiem, bet tas, ko redzam pēdējos mēnešos – inflācija jeb dzīves dārdzības pieaugums atkal sāk uzņemt apgriezienus, un šogad februārī patēriņa cenas pieauga par 3,7%, salīdzinājumā ar attiecīgo laiku gadu iepriekš.

Tik augstu inflācijas rādītu neesam redzējuši kādu pusotru gadu, un tas, kas stutēja šo dzīves dārdzības kāpuma līmeni februārī, bija pārtikas cenas, alkohols un tabaka, dažādi atpūtas un kultūras pasākumi, veselības pakalpojumi, kā arī izdevumi par mājokli.

Kā mainījušās pārtikas cenas?

Smalkākā sadalījumā redzams, ka būtiskākā ietekme uz pārtikas gada inflāciju bija kafijai (20,5%). Dārgāki bija arī piena produkti (+14%), sviests (+29,2%), šokolāde (+19,5%), piens (+12,2%), siers un biezpiens (+6,1%), mājputnu gaļa (+7,4%). Tāpat cenas pieauga  olīveļļai (+18,1 %), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+10,3%), augļu un dārzeņu sulām (+8,3%).

Savukārt cenu kritums februārī fiksēts cukuram (−24,1%), miltiem un citiem graudaugiem (−4,4%), svaigām vai atdzesētām zivīm (−7,4%).

Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 17,8 %. Alkoholam tās kāpa par 3,7 %, sadārdzinoties stiprajiem dzērieniem un vīnam.

Mājokļa segmentā gada laikā būtiskākais cenu kāpums bija elektroenerģijai (+11,8%). Dārgāki bija apsaimniekošanas pakalpojumi (+8,3%), mājokļa uzturēšana un remonts (+10,4%), īre (+6,8 %), atkritumu savākšana (+10,4%), ūdensapgāde (+5,6%), sašķidrināta gāze balonos (+11,8%) un kanalizācijas pakalpojumi (+6%).

Savukārt lētāka februārī kļuva siltumenerģija (−9,6%), dabasgāze (−9,2%), cietais kurināmais (−5,9%).

Latvijas Bankā norāda, ka gada otrajā mēnesī inflācija tik tiešām ir bijusi samērā spēja, bet, piemēram, martā jau sākušas samazināties enerģijas un degvielas cenas. Uz lētāku pārtiku vai pat kaut vai tās tālāku nesadārdzināšanos gan īsti nav pamata cerēt.

"Februārī šis inflācijas rādītājs bija salīdzinoši augsts, tomēr gadā kopumā sagaidām, ka inflācijas līmenis būtu zemāks. Ja runājam par cenu līmeni, tas, protams, ir daudz augstāks, nekā bija pagājušogad vai vēl iepriekš, jo cenu līmenis nekur nesamazinās. Viņš pamazām turpina pieaugt un tajā pašā laikā jāņem vērā, ka pieaug arī citas lietas, piemēram, iedzīvotāju ienākumi daudziem strādājošiem," stāsta Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Kaut kāds atspaids pašreizējā dzīves dārdzībā varētu būt vismaz Latvijas kredītņēmējiem. Bankas "Citadele" ekonomists Kārlis Purgailis raidierakstā "Piķis un ģēvelis!" lēsa, ka Eiropas Centrālā banka turpinās mazināt savas likmes.

"Tas viennozīmīgi spiež uz leju naudas cenu finanšu tirgos un EURIBOR gan trīs, gan sešu mēnešu likmi krītas. Mēs prognozējam, ka sešu mēnešu EURIBOR gada otrajā pusē nostabilizēsies nedaudz virs 2%. Arī Latvijas bizness un mājsaimniecības, kuriem nospiedošais vairākums ir ar peldošām likmēm, to izjutīs," norāda Purgailis.

Ekonomisti lēš, ka vidējā inflācija šogad varētu būt ap 3%.