Inflācijas ķēdes reakcija: ilgstoša Hormuza šauruma blokāde – bīstams signāls ekonomikai
Pagaidām karu Tuvajos Austrumos un Irānas īstenotos traucējumus Hormuza jūras šaurumā vistiešākajā veidā izjūtam benzīntankos – uzpildot savus spēkratus.
Paredzams, ka jau tūliņ, tūliņ dīzeļdegvielas cena daudzviet sasniegs zīmīgo divi eiro litrā robežu. Lai gan joprojām par šo runājam kā par it kā pārejošu parādību, daudzas nozares jau nobažījušās.
Skaidrs, ka pirmais sitiens ir pa jebkāda veida pārvadājumiem – sākot no aviācijas, beidzot ar starppilsētu autobusiem.
Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" norāda, ka nepieciešamības gadījumā izvērtēs dažādus risinājumus, bet pagaidām vēl neesot lemts par biļešu cenu paaugstināšanu vai reisu atcelšanu, kā to darījušas citas aviokompānijas.
Tuvāk pie zemes – pasažieru pārvadātāji jau cēluši trauksmi par situāciju nozarē saistībā ar degvielas cenām. Taksometru asociācijas izziņojušas gatavību streikam, kopbraukšanas platforma "Bolt" pavēstījusi par minimālo brauciena cenu celšanu.
Publiski bažas pauduši arī mežizstrādātāji un lauksaimnieki. Zemniekiem – cik labvēlīgi izskatās pašreizējie pavasara laikapstākļi, tik nelabvēlīgi pārējais fons. Ne tikai degvielas, bet arī minerālmēslu cena. Arī šo lauksaimniecībai tik svarīgo resursu daudz eksportēja Persijas līča valstis. Ja ģeopolitiskā situācija neatmaigst, var būt traki Eiropā.
"Tās prognozes ir… Līdz pat tādai situācijai, kāda izvērsās, sākoties austrumu konfliktam – kad mums uz piegādēm, uz fiziskām degvielas piegādēm izveidojās rinda divas nedēļas. Šobrīd tā situācija ir stabilizējusies, bet šobrīd arī pieprasījums krities. Pie šīs cenas lauksaimnieki vairs tik naski neorientējas uz degvielas iegādi. Situācija pat ir pretēja – lauksaimnieki apsver, vai vispār kaut ko ir vērts šopavasar darīt."
Tas viss veikalu plauktos būs redzams rudenī. Cik lielā mērā, tā jau būtu zīlēšana kafijas biezumos, taču lielas gaidas par valdības lēmumu ierobežot degvielas dārdzību.
Latvijas un Baltijas ekonomikas apskata prezentācijā bankas "Luminor" analītiķis Pēteris Strautiņš atzīst, ka pēdējās nedēļas daudzas iestrādnes lika pārskatīt.
Notiekošajam Tuvajos Austrumos ir liela ietekme. Augstākas enerģijas izmaksas tālāk atsaucas uz pārtikas cenām, uz tām spiež arī notiekošais minerālmēslu tirgū. Paralēli konflikts ietekmē arī sēra, sērskābes, hēlija un citu ķīmisko izejvielu izmaksas, tas, savukārt, tālāk gan metāla, gan plastmasas, gan dažādu gala produktu cenas. Šis viss kurina inflāciju, un potenciāli kā pa ķēdīti var atspoguļoties vēl plašāk ekonomikā – monetārajā politikā un procentlikmes, mājokļu tirgū, patēriņā, nodarbinātībā.
"Runājot par degvielas tirgu, tas ir ļoti individuāli. Ir cilvēki, kuri vispār nepērk degvielu, ir tādi, kuri pērk ļoti daudz, un, ja viņiem vēl nav lielu ienākumu, notikušais jau ir jūtams, jau ir nepatīkami. Citi cilvēki, kuri dzīvo lielpilsētas centra dzīvokli, ēd pārsvarā veģetāru pārtiku un daudz nelido, vispār nepamanīs, ka pasaulē kaut kas ir mainījies. To ir ļoti grūti pateikt, bet apmēram mēnesis ļoti lielu transporta ierobežojumu Hormuza šaurumā, vairāk nekā mēnesis – tas jau būtu bīstams signāls par ekonomiku šogad."
Pēdējo nedēļu trakumos pieaugušas "Euribor" likmes. Šajās dienās Eiropas centrālie baņķieri Frankfurtē spiež, vai kaut kas jāmaina monetārajā politikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
