Īpaši pievērsīs uzmanību ēnu ekonomikas apkarošanai zobārstniecībā
Veselības ministrija kā vienu no problēmnozarēm ēnu ekonomikā min zobārstniecību. Oficiālie dati liecina, ka arī šajā jomā pastāv liels aplokšņu algu apjoms, kas, piemēram, 2020. gadā pārsniedza piecus miljonus eiro. Tāpēc nodokļu inspektori ķersies klāt zobu dakteriem. TV3 Ziņas aplūkoja, kādi priekšlikumi tiek virzīti, lai apkarotu "pelēko" zonu attiecīgajā nozarē.
Zem palielināmā stikla šobrīd pēta divas nozares – veselības un skaistumkopšanas. Abas valsts makam nodara milzīgus zaudējumus. Piemēram, darbaspēka nodokļu zudums, kas ir aplokšņu algas, vien 2020. gadā veselības nozarē bija 16 miljoni, tostarp pieci ir attiecināmi tieši uz zobārstniecību.
Tāpēc jau tuvākajā laikā šīs nozares speciālistus varētu skart būtiskas izmaiņas, tā šodien Saeimā Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē ziņoja Finanšu ministrijas pārstāvji.
"Melnajā sektorā zobārstniecība darboties nevar. Pilnīgi melnajā – nē, bet daļu no darījumiem, pakalpojumu klāstu neapliek ar nodokļiem."
Patlaban darba grupa strādā pie priekšlikumiem ēnu ekonomikas apkarošanai. Tie paredz, piemēram, zobārstiem likvidēt pašnodarbinātā saimnieciskās darbības formu, kā arī vērtēs iespēju sasaistīt zobārstniecības speciālistu resertifikāciju ar oficiāli sniegto zobārstniecības pakalpojumu apjomu.
Pārsteiguma emocijas par notiekošo neslēpa Saeimas deputāti. Viņi pauda bažas, ka minētie pasākumi nespēs izskaust negodprātīgās prakses, tāpēc aicināja meklēt citus risinājumus.
"Ko tas risinās? Mēs tagad aizliegsim, nav pašnodarbināto. Aizliegsiet vienu formu, piespiedīsiet nākamo, domājat, kaut kas mainīsies? Formāli uztaisām pasākumu un pēc tam secināsim, ka nekas nenostrādāja."
"Formāts ir izveidots tā, lai strādātu ar uzņēmējiem, kas ir Baltijā. Asociācijā viņi nāk ar idejām, mēs diskutējam. Šis ir pirmais uzmetums," sacīja finanšu ministra padomnieks nodokļu un muitas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Kaspars Čerņeckis.
Skeptiski uz šiem priekšlikumiem raugās arī ekonomists Pēteris Strautiņš.
"Esmu relatīvi skeptisks par to, ka izdosies šajās nozarēs panākt tik zemu īpatsvaru. Ēnu ekonomiku vieglāk apkarot, kur ir lielāki mērogi. Rūpniecība, transportā."
Darba grupas pārstāvji gan norādīja, ka izvirzītie priekšlikumi vēl nav pieņemti un diskusijas turpinās, tostarp arī par skaistumkopšanas nozari. Katram plānotajam pasākumam tiek solīts veikt arī rezultatīvo ietekmi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
