Īsā laikā divi uzņēmumi paziņo par pošanos uz biržu. Vai parādījies cerību stariņš gadiem nīkuļojošajam Latvijas akciju tirgum?
Valdības savulaik izsludinātie vērienīgie plāni par stagnējošā Latvijas akciju tirgus attīstību ir faktiski izgāzušies. Pēdējos gados šajā jomā izaugsmes vietā vērojams pat kritums, un Rīgas birža kā bija, tā ir desmitreiz mazāka nekā Tallinas vai Viļņas birža. Tomēr šogad divi valstij vai pašvaldībai piederoši uzņēmumi paziņojuši, ka pošas uz biržu. Vai parādījies kāds cerību stariņš?
Birža ir veids, kā finansēties. Uzņēmējs var savas biznesa idejas realizēšanai krāt naudu pats, var doties uz banku pēc kredīta un var arī lūkoties kapitāla tirgu virzienā. Proti, piesaistīt līdzekļus, vai nu biržā izlaižot obligācijas jeb parādzīmes vai arī akcijas. Šis pēdējais ļauj pircējiem kļūt par kompānijas līdzīpašniekiem – gan maziem ieguldītājiem, gan institucionāliem investoriem, arī pensiju plānu pārvaldniekiem.
Daudzās valstīs tieši šis akciju stāsts ir viens no svarīgākajiem investīciju finansēšanas veidiem. Latvijā – tālu no tā.
"Privātais sektors vienmēr ir apsvēris kapitāla tirgu. Pagājušajā gadā redzējām, ka masīvi obligācijas tika izmantotas kā instruments kapitāla piesaistei. Protams, investori vēlas vairāk redzēt tieši akciju emitentus. Tas ir ilgtermiņa ieguldījumus ar potenciālu gan maksāt dividendes, gan akciju cenai izaugt. Jauno emitentu varētu būt vairāk… Pateikšu tā."
Ilgi spriests, ka Latvijā šo tirgu varētu iekustināt valsts un pašvaldību uzņēmumu laišana biržā, un tagad īsā periodā divas publiskās kapitālsabiedrības paziņojušas par tieši to – tā saukto sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO. Februārī galvaspilsētai piederošais "Rīgas namu" pārvaldnieks, šonedēļ Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošais "LAU Infra Grupa", ko savulaik pazinām ar nosaukumu "Latvijas autoceļu uzturētājs".
Noskaties: "Cepumu trauciņš" uz publiskā galda. Kāpēc valsts uzņēmumiem jāiet uz biržu?
Lai arī šīs ir pozitīvas vēsmas, vienlaikus jāatzīst, ka Latvijas akciju tirgus joprojām ir pagalam vājš ne tikai Eiropas mērogā, bet arī Baltijas valstu salīdzinājumā. Nav tālu no tā, lai uzņēmumu skaitu Latvijas akciju tirgū varētu skaitīt uz divu roku pirkstiem.
Šobrīd Rīgas biržas akcijas tirgū atrodami vairs tikai 12 uzņēmumi. Starp zināmākajiem "SAF Tehnika", "Virši-A", "Madara Cosmetics", "Kalve Coffe".
Pirms dažiem gadiem Finanšu ministrija nāca klajā ar ambiciozu plānu kāpināt Latvijas akciju tirgus kapitālizāciju jeb faktiski vērtību līdz 9% no iekšzemes kopprodukta līdz 2027. gadam, bet faktiski redzam, ka situācija pēdējos gados pat pasliktinājusies.
Absolūtos skaitļos pērn tie bija 600 miljonu eiro, Igaunijā akciju tirgus kapitalizācija bija teju pieci miljardi, bet Lietuvā nebija tālu no sešiem miljardiem eiro.
"Tas solis varbūt ir nedaudz lēnāks, kā mēs no Finanšu ministrijas pozīcijām redzam… Jā, viņš ir lēnāks pret to, ko mēs būtu iecerējuši, bet šobrīd, redzot to, ka ir divi valsts, pašvaldību uzņēmumi, kuri uz to virzās… Viens no tiem, kas nonāks akciju biržā jau šī gada vasarā…. Mēs to redzam kā pozitīvu soli un signālu."
Finanšu ministrijā gan atzīst, ka plašākai valsts uzņēmumu virzībai uz biržu traucē domstarpības koalīcijā par šo jautājumu. Attiecīgi nekādas dižas tālākas izmaiņas līdz vēlēšanām nav paredzamas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
