Ivo Butkevičs: Slepenības suvenīri

Droši vien, ja neesi drošs, no kura gala labāk stāstu sākt, tad labāk sākt to no sākuma. Nevis no laika, kad "tet" saucās "Lattelecom", bet no laika, kad "Lattelekom" vēl savu nosaukumu rakstīja ar burtu "k".

Sarežģītā akcionāru struktūrā nu jau dažus gadu desmitus abas kompānijas pēc būtības ir kopuzņēmums starp Latvijas valsti un Zviedrijas "Telia". Sākumā varbūt pat viss bija gana rožaini. Kamēr vieni uzstādīja torņus un piedāvāja tev pirmos mobilos telefonus, bet otri atbildēja par tavu fiksētās līnijas mājas telefonu un "iezvanīšanās" internetu, ja kāds vispār atceras, kas tas tāds bija.

Gadu laikā gan abi uzņēmumi, gan tehnoloģijas kopumā attīstījušās. Tagad LMT var teikt: "Kam tev čakarēties ar kaut kādiem vadiem un meistariem, lai ievilktu "optiku" no "tet", paņem vienkārši no mums rūteri!", tagad abas kompānijas ražo saturu, arī piedāvā platformas, kur to skatīties. Gadu laikā korporatīvie brāļi izauguši par korporatīviem konkurentiem. Sākuši izrādīt arvien lielākas ambīcijas eksportā, pat attīstīties militārajā sektorā.

Zviedri uz to skatījās un nevarēja saprast – tieši kāda velna pēc divi viņiem līdzpiederoši uzņēmumi savā starpā konkurē, tieši kādā sakarā mobilo telefonu tirgotājs tagad izdomājis "spēlēties armijā" un tieši kāpēc būtu jālaiž uzņēmumi ārpus Latvijas eksporta tirgos, kur jau darbojas pati "Telia"? Paralēli, no valsts puses raugoties, arī loģiski: kompānijas mainās, tehnoloģijas mainās visu laiku un visos virzienus, tai skaitā aizsardzības, savukārt skandināvi liek šķēršļus.

Tā nu gadiem sprieda, ko ar šo visu darīt, bet pērn jūlijā likts šķietams punkts šķietami nebeidzamajām diskusijām. Zviedri gatavi pārdot savas daļas Latvijai. Ikurāt tagad viss notiek, jāuzsver, ka lielā slepenībā, bet process vēl ne tuvu nav noslēdzies. Joprojām jautājumi gan par darījuma summu, gan par to, vai beigās abas kompānijas apvienot vienā vai atstāt darboties atsevišķi, gan par iecerēto darījuma struktūru, iesaistot citus valsts uzņēmumus, tai skaitā energokompāniju "Latvenergo".

Konkrētas skaidrības par izmaksām nav, bet, noprotams, ka runa ir, kā minimums, par dažiem simtiem miljonu. Piesaukts pat pusmiljards eiro. Valdība tiešā veidā tādu žūksni "nolocīt" nevar, tāpēc radies risinājums taisīt epohāli strukturētu darījumu. Valsts vienlaikus atpērk no zviedriem akcijas un vismaz daļu no tām pārdod kaut kādam jaunam stratēģiskam investoram no pagaidām nezināmas debess puses, un tam visam pa vidu ir "Latvenergo" ar savu naudīgo bilanci kā tāda eļļa, smērviela, fiskāls lubrikants visam šim procesam. Un tad arī tapšot skaidrs, vai apvienot abus uzņēmumus, vai neapvienot.

Trīs lietas. Pirmkārt, "Latvenergo" droši vien būtu arī citi veidi, kā likt lietā savu kapitālu, piemēram, attīstīt enerģijas ražošanu mūsu tautsaimniecībai un tautai. Otrkārt, vai pašreizējie trauksmainie pasaules vēji un nenoteiktība globālajos tirgos ir labākais laiks, lai īstenotu šāda mēroga darījumu? Treškārt, kas notiek, ja LMT un "tet", kopā vai atsevišķi, tomēr nesanāk tajos eksporta tirgos? Kas notiek, ja "Starlink" ar satelītu vai kāds cits ar kādām citām tehnoloģijām izmet visus ārā no tradicionālā sakaru biznesa un mēs esam nopirkuši tādu kā pēdējo biļeti, lai potenciāli iesēstos pēdējā vilciena pēdējā vagonā? Ļoti dārgu biļeti…

Lai saprastu, kas ir, kas būs un kas nebūs šis darījums, derētu atbildēt uz šiem jautājumiem. Kaut kur šīs būtu zināšanu atbildes, kaut kur šīs būtu pārliecības atbildes, kaut kur šīs būtu ticības atbildes. Man šo atbilžu pagaidām nav. Slepenības suvenīri.

Noskaties: "Tā ir vērtīga investīcija, kurai būs atdeve." Tatarčuks "tet" un LMT apvienošanā saredz būtiskus ieguvumus