Izdienas pensiju reforma raisa smagas diskusijas valdībā – nozaru ministri pauž savus iebildumus
Ierasti izdienas pensijas saista ar karavīriem vai citu profesiju pārstāvjiem, kuru darba gaitās ir veselības un dzīvības apdraudējums, piemēram, policistiem vai ugunsdzēsējiem. Šajā sistēmā dota iespēja gan pensionēties krietni pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un arī saņemt vidēji lielāku pensiju. Faktiski gan šis tvērums ir krietni plašāks. Tāpat izdienas pensijas ir diplomātiem, tiesnešiem, prokuroriem, arī radošajām profesijām no baletdejotājiem un leļļu teātra aktieriem līdz kora un orķestra māksliniekiem.
Tas arī bijis sava veida papildu burkāns, kā risināt atalgojuma problēmas daudzās nozarēs. Gadu laikā profesijas tikai nākušas klāt, sistēmu regulē pat deviņi atsevišķi likumi, izdienas pensijas pamatīgi kritizējusi arī Valsts kontrole, tās kļūst par arvien lielāku slogu valsts maciņam. Nu jau vairāk nekā 10 gadu ik pa laikam mēģināts šo jomu izkustināt, bet nesekmīgi. Tagad jaunākie centieni.
Tāda virspusēja politiska vienošanās par to, ka nepieciešamas kaut kādas izmaiņas šajā sistēmā, tika panākta jau jūlija sākumā, un sekojošos mēnešos skaļi iebildumi no arodbiedrībām un organizācijām, kas apvieno šo nozaru profesionāļus, kuri saņem izdienas pensijas. Pamatā divi argumenti. Pirmkārt, šie papildu labumi ir būtisks faktors, kāpēc cilvēki vispār izvēlas būt piederīgi konkrētai cunftei. Un, otrkārt, tie, kuri jau strādā šajās profesijās, bija rēķinājušies, ka konkrēti labumi jeb šīs izdienas pensijas viņiem pienāksies. Tagad jau konkrēts reformas piedāvājums ir uz valdības darba galda.
Starp plašajām izmaiņām rosināts noteikt, ka nākotnē, tā teikt, jauniem šīs sistēmas dalībniekiem izdienas pensijas nepienāktos daudzās jomās, kurās darbs nav faktiski bīstams. Proti, tie, kuri startēs, piemēram, diplomāta karjerā pēc 2027. gada, uz izdienas pensiju vairs var necerēt. Lai arī šīs izmaiņas uz tiem, kuri jau šobrīd ir nodarbināti un krāj stāžu šajās izdienas profesijās, arī viņiem būtu jārēķinās, ka sistēmā kopumā paredzēts pakāpeniski palielināt minimālo stāžu un pensionēšanās vecumu.
Pa radošajām profesijām Kultūras ministrijai uzdots pašai detalizēti noteikt izslēdzamās profesijas, vienlaikus paredzot atbalstu speciālistu pārkvalifikācijai un iesaistei darba tirgū.
"Vēlreiz uzsvēršu, ka kultūras nozarē došanos izdienas pensijā izmanto tie cilvēki, kuri tiešām nevar vairs strādāt savā profesijā. Tie, kuri var, viņi paliek un turpina."
Noprotams, ka gluži pasargāt visus māksliniekus politiskajai pārraudzei neļaus.
Daudzos aspektos velns slēpjas detaļās. Gandrīz divu stundu ilgās diskusijās par dažādām niansēm iebildumi ne tikai no pašu nozaru pārstāvjiem, bet arī to pārraugošajiem ministriem, izraisot vārdu apmaiņu arī starp viena politiskā spēka pārstāvjiem.
Rihards Kozlovskis: "Es lūgtu tomēr izvērtēt un nenogriezt kā ar nazi. Mēs jau savā atzinumā norādījām uz šīm lietām, ko es gribētu uzturēt."
Evika Siliņa: "Paldies iekšlietu ministram. Es tikai varu pateikt, ka nevienam no ministriem nav garantēts, ka būs viegli runāt ar nozari par ārkārtīgi grūtajām lietām, kas katrā nozarē. Tas principā ir paša iekšlietu ministra uzdevums skaidrot nozarei, meklēt risinājumus."
Rihards Kozlovskis: "Jā, kolēģi, šie nav vienkārši lēmumi, bet sliktākais būs, ja mēs šodien šādus lēmumus nepieņemsim un ilgtermiņā tas namiņš sabruks."
Tālāk paredzēts izstrādāt jau konkrētus likuma grozījumus un tos virzīt apstiprināšanai Saeimā kopā ar nākamā gada valsts budžetu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
