Izglītības nozarei ar ministriju briest strīds par algām; sola protestēt
Priekšā garais vasaras brīvlaiks, taču nerimst strīdi par skolotāju algām. Septembrī stājas spēkā jaunais pedagogu atalgojuma modelis. Pedagogi sūrojas, ka šo pārmaiņu dēļ daudzi skolotāji paliks bez nākamajos gados solītā algas palielinājuma. Izglītības ministrijā gan pārmetumus noraida, norādot, ka pašvaldībām jaunais finansējuma modelis dos iespējas palielināt skolotāju algas pēc skolu tīkla sakārtošanas, vēsta TV3 Ziņas.
Briest kārtējais strīds par pedagogu algām. Nozare pauž neapmierinātību ar ministrijas plānu uz trim gadiem iesaldēt pedagogu atalgojumam paredzēto valsts mērķdotāciju.
No septembra stājas spēkā jaunais pedagogu atalgojuma modelis, kur mērķdotācijas apjomu skolām mērīs pēc faktiskā skolēnu skaita pašvaldībā, nevis skolā, kā tas bijis iepriekš. Tālāk jau naudas sadale pa izglītības iestādēm būs katras pašvaldības rokās. Un, lai gan kopējais finansējums nedaudz pieaugs, naudu uz vienu skolēnu Izglītības ministrija palielināt turpmākos gadus neplāno. Tas, pēc pedagogu arodbiedrības aprēķiniem, nozīmēs, ka daudzās pašvaldībās skolotāju algas faktiski tiks iesaldētas uz trim gadiem.
"Visiem būs algas pielikums no šā gada septembra saskaņā ar grafika pēdējo soli. Bet tālākajos gados daļai pedagogu nebūs tāda algas pielikuma, kā sākotnēji bija solīts un paredzēts. Un tur mums ir visi aprēķini no pašas ministrijas, 16 pašvaldībās jaunā reforma ir ar mīnusa zīmi, 27 pašvaldībās tā ir ar plusa zīmi, bet tur pedagogiem nedos tādu algas pielikumu, kā solīja."
Vienošanās iepriekš paredzējusi, ka pedagogiem algas celsies par 8.4% gadā taču tagad, ja arī būs, tad vien pāris procentu pieaugums.
"Tas, protams, ietekmēs gan šo nodarbinātību, tas ietekmēs vakances, tas ietekmēs lēmumus par sliktu, pievienoties šai nozarei. Un daļai tas liks nolemt varbūt vispār pārtraukt darba tiesiskās attiecības."
Arī pašvaldību savienība šodien norādīja, lai gan sākotnēji tā jauno modeli atbalstījusi, tagad tas radījis lielu vilšanos. Pašvaldībām būšot pašām jārod līdzekļi savā budžetā, lai segtu starpību, ja valsts budžeta finansējums izrādīsies nepietiekošs.
"Šobrīd situācija veidojas, ka pedagogu atalgojuma pieaugumam, mēs nepildām pieņemtās izglītības attīstības pamatnostādnes. Pašvaldības un pedagogi, ko arī plāno savā darbā. Pārliek to faktiski uz pašvaldību pleciem."
Izglītības ministrijā tikmēr norāda, pārmetumi esot nepamatoti. Jaunā modeļa mērķis ir pavisam cits un pašvaldībām ir jāaizmirst par iepriekš piekopto "Nauda seko skolēnam" principu. Proti, vietvarām, lai līdzekļi atalgojumam paliktu vairāk, aktīvāk jāizvērtē sava skolu saimniecība.
"Mēs godīgi atzīstam to, ko visi ir atzinuši, ka mums ir ārkārtīgi neefektīvi apsaimniekota skolu sistēma. Process ar centralizētu regulēšanu ir novedis pie tā, ka tiek veikta tā saucamā optimizācija, tiek formāli likvidētas skolas, patiesībā tiek nomainīta vadība, tiek divas skolas apvienotas vienā. Mēs redzam to, ka sistēmā tādēļ, ka mēs esam neefektīvi ir pat 100 miljoni iekšā, iespējams, pat 120."
Pedagogu arodbiedrība gan atkal sola organizēt protesta akcijas, ja netiks ņemtas vērā prasības par algas palielinājumu. Akcijas varētu notikt jaunā mācību gada sākumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
