Izpētīta Latvijas "finanšu veselība", un secinājumi nav iepriecinoši

Finanšu veselība Latvijā ir vērtējama kā salīdzinoši vāja – tā ir sliktākā pozīcijā nekā Lietuvā un Igaunijā, un visos galvenajos rādītājos ir saglabājusies pagājušā gada līmenī, liecina "Swedbank" Finanšu veselības indeksa dati. Iemesli tam, kāpēc finanšu veselība Latvijā neuzlabojas, meklējami sabiedrības finanšu paradumos, kā arī salīdzinoši vājā finanšu pratībā un zemajā ienākumu līmenī.

"Mūsu rīcība nedaudz iepaliek. Latvijā lielai daļai iedzīvotāju tēriņi pārsniedz ienākumus, tas nozīmē, ka nevaram veidot uzkrājumus. Esmu dzirdējis tādu teicienu, ka budžeta plānošana ir domāta tiem, kam ir nauda. Bet ir tieši otrādāk. Tie, kam finanses ir spiediegākas, ir jāplāno finanses, lai sagatavotos stresa situācijām. Jo mazāki ienākumi, jo rūpīgāk būtu tam jāseko līdzi. Protams, cilvēkiem, kam ir lielāki ienākumi, ir nedaudz vieglāk izveidot uzkrājumus," intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" norādīja "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Finanšu veselības indekss Latvijā ir 47 punkti no 100 (analoģisks rezultāts bija arī pērn). Šo indeksu veido divas komponentes – cilvēku zināšanas un izpratne par finanšu jautājumiem, un cilvēku finanšu spējas, kur ietilpst gan ienākumi un izdevumi, gan uzkrājumi un saistības. Mūsu kaimiņvalstīs iedzīvotāju finanšu veselība kopumā ir labākā situācijā, jo Igaunijā indekss sasniedz 60 punktus, bet Lietuvā – 56 punktus. Savukārt Zviedrijā indeksa rādītājs sasniedz 73 punktus.

Zemo indeksa vērtību Latvijā ir noteicis vājāks finanšu spēju rādītājs (46 punkti), bet finanšu zināšanas ir augstākā līmenī (54 punkti). Abi minētie rādītāji gada laikā nav būtiski mainījušies, un tie abi atpaliek no mūsu kaimiņvalstīm. Igaunijā finanšu spējas sasniedz 58 punktus, bet Lietuvā – 57 punktus. Augstāko novērtējumu Baltijas valstu vidū – 68 punktus – ir sasniegusi Igaunija iedzīvotāju finanšu zināšanu rādītājā (Lietuvai šajā radītājā ir 54 punkti).

Indekss liecina, ka vairāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses tiek vērtētas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas ģimenes finanses. Laba finanšu veselība ir 19% Latvijas iedzīvotāju, bet spēcīga finanšu veselība katram desmitajam, jeb tikai 10% cilvēku.

Galvenais priekšnoteikums veselīgām finansēm ir personīgais vai ģimenes ikdienas budžets. Tas nozīmē, ka vidēji mēnesī dažādos maksājumos un tēriņos iztērējam mazāk, nekā nopelnām. Šī indeksa sadaļa Latvijai uzrāda tikai 41 punktu. Igaunijā šis rādītājs sasniedz 63 punktus, Lietuvā 59 punktus.

Jo augstāki ienākumi, jo labāka izpratne par finansēm

Jo mazāki ir cilvēku ienākumi, jo vājākas finanšu zināšanas un iespējas, liecina indeksa dati. Vienlaikus, salīdzinot indeksa rezultātus un iedzīvotāju pašnovērtējuma rezultātus, redzams, ka cilvēki savas finanšu zināšanas vērtē augstāk, nekā tas ir patiesībā. Vairāk nekā puse iedzīvotāju norāda, ka tiem piemīt nepieciešamās zināšanas, lai veiksmīgi tiktu galā ar savām naudas lietām.

Vērtējot finanšu veselību dažādās vecuma grupās, jāsecina, ka spēcīgākā finanšu veselība ir trīsdesmitgadniekiem, kuri demonstrē arī visaugstākās zināšanas finanšu jautājumos. Viņiem seko seniori, kas visveiksmīgāk spēj sabalansēt savus ienākumus ar izdevumiem – šajā vecumā ir mazāk neatmaksājamu aizņēmumu un ir labāka uzkrājumu attiecība pret ienākumiem.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad Latvijas iedzīvotājiem visvājākās zināšanas ir jautājumos par vērtspapīriem. Arī izpratne par kredīta atmaksas ilguma ietekmi uz kopā samaksātajiem procentiem par aizņēmumu nav liela – šāda situācija ir visās četrās pētījumā apskatītajās valstīts. Vismazākās grūtības iedzīvotājiem sagādā jautājumi par inflācijas ietekmi uz maksātspēju nākotnē, kā arī procentu ietekmi uz uzkrājumiem.