Izraēlas uzbrukums Irānai dzen naftas cenas augšup. Kā tas ietekmēs degvielas cenas?
Pasaules finanšu tirgi piedzīvojuši spēcīgu satricinājumu piektdien pēc tam, kad Izraēla uzsāka plašu gaisa triecienu kampaņu pret Irānas militārajiem un kodolobjektiem, ievērojami saasinot Tuvo Austrumu konfliktu un izraisot bažas par iespējamām plašākām sekām reģionā.
Kā vēsta CNN, Izraēlas operācija, nosaukta par "Operācija Augošais Lauva" ("Operation Rising Lion"), bija vērsta uz Irānas kodolspēju, raķešu infrastruktūru un militārās vadības neitralizēšanu. Irāna atbildējusi ar vairāk nekā 100 droniem, kas vēl vairāk pastiprina reģionālo spriedzi un izraisa plašus gaisa telpu slēgumus.
Naftas cenas strauji kāpj
Enerģētikas sektorā nekavējoties tika novērota strauja cenu kāpšana. "Reuters" ziņo, ka "Brent" jēlnaftas cena pieaugusi par 4,60 ASV dolāriem jeb 6,6%, sasniedzot 73,96 ASV dolārus par barelu, īslaicīgi uzkāpjot līdz pat 78,50 ASV dolāriem. Savukārt ASV WTI (West Texas Intermediate) naftas cena kāpusi par 4,99 ASV dolāru jeb 7,3%, līdz 73,03 ASV dolāriem, ar dienas maksimumu 77,62 ASV dolāri.
Analītiķi brīdina, ka konflikts Tuvajos Austrumos arī varētu izjaukt piegādes caur Hormuza šaurumu — vienu no galvenajiem pasaules naftas transportēšanas ceļiem —, kas, savukārt, varētu izraisīt cenu pieaugumu līdz 120 ASV dolāru par barelu, norāda "J.P. Morgan".
Kā min "SkyNews", naftas cenu kāpums var tieši ietekmēt arī patērētājus jau tuvākajās dienās. Ja naftas cena saglabāsies augsta, autovadītāji, visticamāk, sajutīs cenu pieaugumu degvielas uzpildes stacijās aptuveni 10 dienu laikā.
Portāls "tv3.lv" sazinājās ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju. Tās izpilddirektore Ieva Ligere apstiprina, ka Tuvo Austrumu notikumu ietekmē naftas cenas ir kāpušas, taču vēl ir pāragri spriest par šī kāpuma ietekmi uz degvielas cenām.
"Ja tas ir īslaicīgs – vienas vai divu dienu kāpums, bet pēc tam tās atkal sāk kristies, būtiskai ietekmei nevajadzētu būt. Bet ja turpmākās dienas šī tendence turpināsies – cenas kāps vai paliks savā augstākajā punktā, kas ir pēdējo nedēļu, tad tam, visticamāk, būs kaut kāda ietekme. (..) Tie ir notikumi, kurus mēs nevaram prognozēt. Ja tur kaut kas notiks, ir skaidrs, ka tas atspēlēsies uz naftas cenām. Un ja tas atspēlēsies uz naftas cenām, tad agrāk vai vēlāk mēs to tendenci varam ieraudzīt arī degvielas cenās."
Tāpat dārgāka nafta var ietekmēt daudzu preču cenas un palielināt kopējo inflāciju, kas nozīmē mazāk procentu likmju samazinājumu un dārgākus aizņemšanās periodus.
Akciju tirgi krīt
Arī pasaules akciju tirgi piedzīvojuši kritumu, ziņo ERR:
- S&P E-mini nākotnes līgumu akcijas kritušas par 1,6%;
- Nasdaq – par 1,7%;
- Eiropas STOXX 50 – par 1,7%.
Arī Āzijas tirgi krīt:
- Japānas Nikkei par 1,1%;
- Dienvidkorejas KOSPI –1,3%;
- Honkongas Hang Seng –1,0%.
"Ģeopolitiskais saasinājums pievieno vēl vienu nenoteiktības slāni jau tā trauslajai tirgus situācijai," norāda "Saxo Bank" investīciju stratēģe Čaru Čanana. "Naftas un drošo aktīvu cenas turpinās pieaugt, ja spriedze palielināsies."
Savukārt stratēģe Džesika Amira no "MooMoo" piebilst, ka tirgi jau bija nobrieduši pārmaiņām pēc nepārtrauktas izaugsmes kopš aprīļa. "Šis šķiet kā katalizators, kas, visticamāk, izraisīs akciju cenu kritumu," viņa norāda.
Drošie aktīvi kļūst pievilcīgāki
"Tirgotāji šobrīd baidās no pilna mēroga kara Tuvajos Austrumos," norādīja "City Index" vecākais tirgus analītiķis Mets Simpsons. "Tas uztur nenoteiktību un augstu svārstīgumu tirgos."
Attiecīgi investori šobrīd masveidā pārorientējās uz drošajiem aktīviem:
- ASV valsts obligāciju ienesīgums samazinājies, 10 gadu obligāciju ienesīgumam sasniedzot viena mēneša zemāko līmeni – 4,31%;
- Dolāra indekss pieaudzis par 0,6%, sasniedzot 98,277, atgūstot lielāko daļu iepriekšējās dienas zaudējumu;
- Šveices franks kļuvis pieprasīts, taču saglabā stabilu kursu, proti, 0,8107 franki par ASV dolāru;
- Japānas jēnas vērtība nedaudz samazinājusies – līdz 143,71 par ASV dolāru;
- Eiro zaudējis vērtību par 0,6%, nokrītot līdz 1,1521 ASV dolāru vērtībai;
- Lielbritānijas sterliņu mārciņas vērtība kritusies par 0,6% līdz 1,3540 ASV dolāru, pēc tam kad agrāk dienā sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada februāra jeb 1,3613 ASV dolāru.
Spriedzei pieaugot un finanšu tirgiem svārstoties, centrālās bankas un politikas veidotāji nonākuši jauna izaicinājuma priekšā. Naftas cenu kāpums draud atsākt inflācijas pieaugumu laikā, kad pasaules ekonomikas izaugsme jau tā ir vājinājusies.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
