"Ja palīdzēs, tad samaksās." Valsts ar zāļu ražotājiem spriež par apmaksas veidiem
Pēdējos gados Latvijā ir būtiski palielinājies inovatīvo medikamentu skaits, taču pieejamība pie šīm jaunākās paaudzes zālēm aizvien ir ļoti zema. Iemesls – tās ir ārkārtīgi dārgas, un valsts to iegādei nevar atvēlēt tik lielu finansējumu, lai šie medikamenti būtu kompensējamo zāļu sarakstā. Šobrīd gan farmācijas kompānijas un valsts iestādes sākušas sarunas par inovatīvo zāļu apmaksas modeļa maiņu. Proti, valsts par konkrētajiem medikamentiem samaksātu tikai tajos gadījumos, kad saņemtā terapija konkrētajam pacientam būs izrādījusies efektīva.
Pirms pieciem gadiem Latvijā bija pieejams 31 inovatīvais medikaments, šo gadu laikā jaunākās paaudzes zāļu skaits palielinājies trīs reizes. Šogad Latvijā pieejamas jau 99 nesen izgudrotas zāles. Šis skaits gan vēl aizvien ir mazāks nekā abās kaimiņvalstīs. Lietuvā iedzīvotāji var saņemt 105, bet Igaunijā – 113 inovatīvos medikamentus.
Veselības aprūpes eksperti un farmācijas industrijas pārstāvji starptautiskā konferencē sprieda, kā nodrošināt šo zāļu plašāku pieejamību Latvijā? Jo, neraugoties uz reģistrēto medikamentu straujo pieaugumu, pacientu reālā pieejamība pie tiem ir zemāka nekā kaimiņvalstīs. Pirmo reizi inovatīvu medikamentu kompensācijai onkoloģijā un kardioloģijā valsts naudu piešķīra 2018. gadā. Toreiz tie bija 8 miljoni eiro, šogad tie jau ir aptuveni 40 miljoniem eiro. Taču aizvien galvenais jautājums ir jaunākās paaudzes zāļu cenas samērošana ar valsts budžeta iespējām.
"Ja tas medikaments maksā, Dievs pasarg, es iztēlojos gan tos vecākus vai jaunus cilvēkus, bet, ja tas maksā tuvu miljonam, es atvainojos, tās ir 50 lielās sirds operācijas, pat vairāk. Tas ir grūts jautājums. Tur ir jāsāk darīt īsta izvēle, kam tos dot un kam tos nedot, ja nepietiek visiem. Un tas nav vienkāršs stāsts. Ir ārkārtīgi svarīgi runāt arī ar industriju par iespējamām pieejamām cenām, par to, cik valsts var kompensēt," pauž Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andris Ērglis.
Šobrīd farmācijas kompānijas un valsts iestādes apspriež iespējamās izmaiņas šo dārgo zāļu apmaksas modelī. Viens no variantiem – valsts maksātu zāļu ražotājam nevis par iepakojumiem, bet tikai tad, kad medikaments palīdzējis konkrētam pacientam.
"Šī varētu būt samaksa par rezultātu, kad valsts maksā tikai tajos gadījumos, kad ir sasniegts definētais mērķis un definētais terapeitiskais ieguvums, tā kā šie risinājumi var būt ļoti dažādi," saka Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas vadītāja Liene Siliņa.
Kā norāda Nacionālā veselības dienesta direktors, ierobežota finansējuma apstākļos katrai valstij jāmeklē savi risinājumi, kā dārgās zāles padarīt pieejamākas pacientiem. Norēķināšanās ar zāļu ražotājiem gadījumos, kad tās bijušas efektīvas, būtu labs kompromiss.
"Tas noteikti ir ceļš, un to atbalsta pati nozare, bet tas noteikti ir komandas jautājums – starp ražotājiem, starp farmācijas nozari un mums, kā valsts iestādēm, un konkrēto jomu speciālistiem, šos kritērijus izvirzīt izmērāmus, lai mēs to rezultātu tiešām varam izmērīt un tad apmaksāt; kurā brīdī atzīt šo saņemto terapiju par veiksmīgu un tad apmaksāt medikamentu. Bet, jā, interese ir, jāsāk likt tie puzles gabaliņi kopā," teic Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns.
Latvijā līdzīgs apmaksas modelis pastāv C hepatīta ārstēšanā, kad valsts zāļu ražotajam samaksā tikai sekmīga terapijas iznākuma gadījumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
