Jāņogas vasarā – tiešām ekskluzīva delikatese? Sabiedrībā nerimst diskusijas par augstajām pārtikas cenām

Par pārtikas augstajām cenām, šķiet, runā visi. Sabiedrība mutuļo, ekonomisti atzīst, ka cenu noturība īsti vairs nav izskaidrojuma, tirgotāji un pārstrādātāji viens uz otru rāda ar pirkstiem, kurš tad būtu vainojams pie pārtikas dārdzības.

Jomas eksperte Ingūna Gulbe stāsta, ka līdzīgas diskusijas patlaban notiek visā Eiropā. Nav jau tā, ka pārtikas cenas vispār nesaruktu, manāmi lētāki kļuvuši, piemēram, piena produkti, taču kopumā cenām vēl esot, kur krist.

Baltijā sākusi izcelties Lietuva, kur pārtika vidēji ir lētāka nekā abās pārējās valstīs. Tirgotājiem tirgū ir lielāks spēks diktēt savus noteikumus nekā pārtikas pārstrādātājiem un zemniekiem, jo sevišķi Latvijā.

"Mums tomēr ir tikai tādas divas lielas normālās, nu, kā mēs saprotam, parastās pārtikas tirgotāju ķēdes. Tas liecina, ka tomēr konkurence nav tik liela un tik būtiski nemotivē viņus skatīties, kā vēl kur varētu kaut ko ietaupīt, optimizēt, lai to cenu varētu samazināt," saka Gulbe.

Pārtikas cenās gadās pamanīt arī pa kādam pat šķietami neticamam gadījumam. Nedēļas nogalē viens no apspriestākajiem ierakstiem bija fotogrāfija no veikala "Rimi" ar nelielu jāņogu iepakojumu. Cena kilogramā gandrīz 50 eiro, izcelsmes valsts Čīle. Dažas dienas vēlāk "Rimi" interneta veikalā jau pat četrreiz lētākas jāņogas no Beļģijas, bet cena tik un tā – teju 12 eiro kilogramā.

Tirgus principi paredz, ka lietas maksā tik, cik kāds par tām gatavs maksāt, un nav jau obligāti šis produkts jāpērk, bet jautājumi, protams, rodas.

TV3 Ziņas devās uz Centrāltirgu saprast, varbūt tiešām sabrucis viss globālais ogu bizness un tā šīm lietām jāmaksā.

Puskastīti dabūjām, samaksājot eiro. Maksāja 3,5 eiro kilogramā. Bija arī nedaudz lētāks risinājums, bet pārdevēja teica, ka šīs ir svaigākas un labākas. Nav melots!

Nozares asociācijā, kurā ietilpst "Rimi" un daži salīdzinoši mazāki komersanti, stāsta, ka šis ir stāsts par neveiksmīgu uzņēmuma komunikāciju.

"Es nesekoju visam līdzi, bet šis gadījums bija tāds, ka man arī uzvilka to jautājumu, bija zvans: nu kas notiek? Ja tā īsi trīs vārdos, vienkārši attiecīgais uzņēmums šīs jāņogas tirgo šajā iepakojumā mazajā cauru gadu. Viņš saņem no Čīles, dažkārt no Beļģijas, no dažādām vietām, un pamatā tās ir deserta jāņogas, kas ir domātas saldējumam, konditorejai. Pats tirgotājs, protams, rīkojas neadekvāti, nu ja viņam ir šādas izmaksas, pēc tam reaģēt un nepaskaidrot un vēl varbūt kaut ko mainīt cenā – tas ir pilnīgi neadekvāti. To es varu pateikt," norāda Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Asociācijā stāsta, atsevišķi šādi brīnumi varot atrasties, bet kopumā lielo tirgotāju peļņa pret apgrozījumu Latvijā neesot nekas pārlieks – ap 3%.

Sabiedrībā jautājumi par cenu veidošanos gan joprojām pastāv, un lauksaimnieku organizācijas aicinājušas likt kārtis galdā. Atklāt vairāk informācijas patērētājiem.

"Visas puses piekrītot, nosauc savus uzcenojumus. Parāda publiski. Katram produkta, katrai vienībai. Tad būs vienreiz skaidrība, un nebūs tās slēpšanās aiz komercnoslēpuma, ka otrs ir sliktāks. Pasākām godīgi, kā ir," vērš uzmanību Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Tirgotāji izsakās skeptiski par šādu ieceri, norādot, ka tieši šos aspektus patlaban pēta Konkurences padome.