"airBaltic" jaunais vadītājs ir somu speciālists Erno Hildēns, kuram plaša pieredze lidsabiedrību finanšu problēmu risināšanā.
Tā teikt, vāciešu ērā aviokompānijā "airBaltic" noslēgusies. Šajā gadsimtā Latvijas lidsabiedrību ilgstoši vadīja sākumā Bertolds Fliks, pēcāk cits viņa tautietis Martins Gauss. Pēdējo no viņiem pavasarī atlaida pēc izziņotajiem 2024. gada darbības rezultātiem ar 118 miljonu eiro zaudējumiem. Sekoja starptautisks konkurss uz vakanto amatu, un otrdien izziņoti rezultāti. Jaunais "airBaltic" vadītājs no šā gada decembra būs Somijas pilsonis Erno Hildēns. Līdz tam vēl esot jāpabeidz un jānodod iesāktie darbi līdzšinējā darbavietā skandināvu aviomilzī "SAS".
Pēc publiski pieejamiem datiem, viņš ieguvis maģistra grādu Tamperes universitātē grāmatvedībā un finansēs, profesionālā karjera 25 gadu garumā pavadīta aviācijā. Kādas lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs viņš nav bijis, bet ieņēmis augstus vadības amatus aviokompānijās Ziemeļu valstīs un Tuvajos Austrumos.
Iepazīstoties ar somu speciālista līdzšinējo karjeru, redzams arī tāds kārtīgs finansista-grāmatvežu piesitiens. Erno Hildēns risinājis finanšu likstas gan somu "Finnair", gan pēdējos gados arī skandināvu "SAS", un tas darīts, restrukturizējot uzņēmuma darbību un pamatīgi griežot izdevumus. Tas, iespējams, ir zīmīgs fakts arī naudisko nedienu nomocītājam "airBaltic".
Latvijas lidsabiedrības padomes priekšsēdētājs atzīst, ka pārmaiņu vadības pieredze bijusi būtisks faktors konkrētā speciālista atlasē. "airBaltic" valdes priekšsēdētājs arī ilgstoši bijis vislabāk apmaksātā valsts amatpersona. Šoreiz būšot nedaudz pieticīgāk.
Konkurss bija starptautisks, un būtu jocīgi, ja mēs startētu ar lokālu atalgojuma piedāvājumu. Skaidrs, ka tas apjoms nav mērāms dažos tūkstošos. Tas ir atbilstoši starptautiskai praksei, bet viņa tomēr būs zemāka nekā iepriekšējā vadītāja pamata alga.
Konkrēts apmērs gan esot konfidenciāls, bet "airBaltic" vadītajam būšot jāsniedz valsts amatpersonas deklarācija.
Tikmēr satiksmes ministrs atzīst, ka jaunajam vadītājam viegli nebūs un uzņēmuma finansiālais stāvoklis joprojām smags. Tāpēc valdība otrdien lēma, ka investēs vēl 14 miljonu eiro "airBaltic" kopā ar līdzvērtīgu ieguldījumu, kas jau izziņots, bet vēl nav noslēgts no Vācijas "Lufthansa" puses. "Lufthansa" ieceres arī deva iespēju diskutēt ar kaimiņvalstīm par viņu iespējamiem ieguldījumiem. Igauņi formāli atteikušies, lietuvieši vēl vērtē.
Esam joprojām sarunu procesā, kādā veidā un kā tas ir iespējams. Deva vienlaicīgi arī iespēju Latvijai vienā brīdī izmantot līdzieguldīšanas iespējas kopā ar šo stratēģisko partneri.
Jāpiebilst gan, ka šie 14 miljonu eiro no "Lufthansa" un vēl 14 miljonu no valdības "airBaltic" finansiālo situāciju ne tuvu neatrisina. Par šiem nepilniem 30 miljonu eiro lidsabiedrība var nopirkt degvielu divarpus mēnešiem, savukārt jūnija beigās kompānijai bija negatīvs pašu kapitāls jeb robs bilancē aptuveni 170 miljonu eiro apmērā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
