Kas turpmāk pilotēs "airBaltic"? Ieskats Gausa pēcteča Hildēna biogrāfijā

Visilgākā karjera Hildēnam bijusi Somijas lidsabiedrībā "Finnair". Tur viņš strādājis kopš 1997. gada, tūlīt pēc studijām Tamperes Universitātē, kur viņš apguva grāmatvedību un finanses laikposmā no 1992. līdz 1996. gadam.

Karjeru "Finnair" viņš turpināja "Finnair", jau 2009. gadā kļūstot par uzņēmuma valdes locekli, par finanšu izpildviceprezidentu. Šos amatu viņš atstāja 2015. gada 30. aprīlī, lai dotos pretim "jauniem izaicinājumiem".

Noskaties: Kāpēc kaimiņi mūs izsmēja? Vītols par piedāvājumu investēt "airBaltic"

Oficiālajā "Finnair" paziņojumā vēstīts, ka Hildēnam bijusi "lieliska karjera" "Finnair", ieņemot vadošo lomu, kad tika veiksmīgi īstenota taupības programma 200 miljonu eiro apmērā. "Bez spēcīgā finanšu izpildviceprezidentu un Finanšu organizācijas atbalsta nespētu definēt un īstenot taupības pasākumus, kas bija izšķiroši, lai stabilizētu un attīstītu uzņēmumu," tā 2015. gadā vēstīja "Finnair" izpilddirektors Peka Vauramo.

Zināms, ka pēc aiziešanas no "Finnair" Hildēns strādājis uzņēmumā " Saudi Arabian Airlines corporation", kur ieņēma izpildviceprezidenta posteni no 2016. gada līdz 2018. gadam.

Pēc tam Hildēns ieņēmis pozīciju vienā no lielākajām Eiropas lidsabiedrībām "SAS Scandinavian Airlines". No 2022. gada aprīļa viņš kļuva par šīs kompānijas izpildviceprezidentu un  grupas finanšu direktoru, bet šobrīd ir izvēlējies karjeru turpināt lidsabiedrībā "airBaltic".

Jau vēstīts, ka "airBaltic" padome šogad 7. aprīlī nolēma no amata atbrīvot aviokompānijas valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu, kurš šajā amatā strādāja kopš 2011. gada 1. novembra.

Noskaties: Valsts nauda bez kontroles. "airBaltic" 545 miljoni eiro no budžeta

Konkursā uz "airBaltic" izpilddirektora amatu nominācijas komisija sākotnēji izvērtēja vairāk nekā 40 saņemto pieteikumu no gandrīz 30 valstīm, otrajai kārtai tika izvirzīti astoņi kandidāti, bet trešajai – četri kandidāti.

Sludinājumā par konkursu uz "airBaltic" izpilddirektora amatu, kas tika izsludināts 2025.gada 30.aprīlī, netika minēts vadītājam paredzētais atalgojums, tomēr "airBaltic" padome iepriekš norādījusi, ka atalgojums būs individuāls jautājums ar izraudzīto kandidātu.

2024. gadā aviokompānijas bijušā vadītāja Gausa alga kompānijā bija 838 568 eiro.

2024. gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" – 2,03%. Taču Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs šogad 30. jūnijā atļāva "Lufthansa" iegādāties 10% "airBaltic" akciju.