Jaunie gaisa kuģi "airBaltic" ļaus augt un izplesties. Kā par šīm ambīcijām samaksāt?

2016. gada nogalē "airBaltic" Rīgas lidostā svinīgi prezentēja Kanādas ražotāja "Bombardier" jauno "CS300" lidmašīnu. Latvijas lidsabiedrība bija pasaulē pirmā, kas to izmantoja.

Tagad "airBaltic" flotē ir jau 44 šādas lidmašīnas, kas pirms dažiem gadiem programmas īpašnieku struktūras izmaiņu rezultātā pārkristītas par "Airbus A220-300".

Mūsu nacionālā lidsabiedrība izvēlējās ļoti ciešā veidā saistīt savus nākotnes attīstības plānus tieši ar šo konkrēto lidaparātu.

"airBaltic" šonedēļ aviācijas izstādē Dubaijā paziņoja, ka pirks vēl 30 šādu lidmašīnu, un ir vienošanās par tiesībām pasūtīt vēl 20 "Airbus" gaisa kuģu. Darījuma finansiālie aspekti atklāti netiek, bet skaidrs, ka te runa par saistībām, kas mērojamos miljardos.

Kā stāsta "airBaltic" vadītājs, aviācijas nozare atguvusies pēc pandēmijas laika trieciena. Apgrozījums aug, šo gadu uzņēmums varētu pabeigt ar peļņu līdz 10 miljonu eiro.

Šī atkopšanās arī ļāvuši vienoties par šādu vērienīgu darījumu. Attiecīgi līdz 2029. gadam "airBaltic" rīcībā varētu būt pat 100 lidmašīnu. Flotes papildināšana arī nozīmēšot krietni retākas situācijas, kad ieilgušo rezerves dzinēju problēmu dēļ "airBaltic" reisā pasažierus pretim gaida cita – ne tā svaigāka lidmašīna.

"Šobrīd mums lido tikai "Airbus" lidmašīnas. Tā būs visu ziemu. Tagad ir ziemas sezonas, un mums lidmašīnu pietiek. Mēs tagad zinām no ražotāja, ka arī nākamgad varētu būt dzinēju trūkums, tāpēc varētu gadīties, ka nākamgad mums arī būs kādi lidojumi jāizpilda ar citām lidmašīnām," informē "airBaltic" prezidents Martins Gauss

Kompānijai nākamā gada vasarā jāatmaksā vai jāpārfinansē pirms pieciem gadiem emitētās 200 miljonu eiro obligācijas. Sākotnēji bija plānots to darīt ar jaunu vērtspapīru izdošanu, bet bažās par ilgstoši augstām procentu likmēm un ģeopolitisko risku šis plāns atcelts.

Ko tieši tālāk darīt, skaidrs vēl nav, bet uzņēmuma vadītājs pauž, ka laiks vēl ir un potenciāli risinājumi esot.

Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) neizslēdz iespēju, ka valstij, iespējams, varētu nākties vēlreiz atvērt maciņu un investēt aviokompānijā, bet pagaidām tas neesot pamata scenārijs.

"Ir iespējams šo parāda vērtspapīrus pārfinansēt, bet, ja tas ir jādara par cenu, kas jau sāk ietekmēt uzņēmuma rentabilitāti, tad droši vien ir jāmeklē citas alternatīvas vai jāmeklē laiks, kad šie ģeopolitiskie satricinājumi nav tik akūti, lai, iespējams, iegūtu labākos nosacījumus. Protams, ka šajā gadījumā valstij kā akcionāram ir jārēķinās, ka arī akcionāram būs šāda veida risinājumi jāmeklē," skaidro Briškens.

Līdz šim valsts "airBaltic" ieguldījusi vairāk nekā pusmiljardu eiro. Satiksmes ministrs pārliecināts, ka tas ir atmaksājies.