Jaunieši saka, ka grib lielas algas, bet izvēlas profesijas bez perspektīvas
Jauniešu karjeras izvēles arvien vairāk nesakrīt ar tām nozarēm, kurās ir vislielākais attīstības potenciāls un darba iespējas, tādējādi arī bremzējot valsts tautsaimniecību. Jaunieši biežāk dod priekšroku profesijām, kurās kopumā ir zema nodarbinātība un nelielas algas, balstoties vien uz šo profesiju prestižu vai konkrētu jomu slavenībām.
Jaunākie jauniešu karjeras aptaujas dati rāda satraucošu tendenci – vecāko klašu audzēkņi arvien vairāk attālinās no nozarēm, kurās nākotnē koncentrēsies investīcijas un darba vietas.
Piemēram, piektdaļa jauniešu pauduši vēlmi strādāt radošajās industrijās, tostarp mākslā un mūzikā, lai gan šo nozaru devums Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) veido vien dažus procentus.
14% jauniešu savu karjeru vēlas saistīt ar sportu, neraugoties uz tās ierobežoto potenciālu. Arī skaistumkopšana daudzus vilina, lai gan tā veido niecīgu daļu no IKP. Savukārt vairākas stratēģiski nozīmīgas un labi atalgotas nozares jauniešu vidū joprojām ir nepopulāras. Piemēram, apstrādes rūpniecība, mašīnbūve un metālapstrādes joma veido 14% no IKP, bet interesē tikai ap 8% jauniešu.
Līdzīga aina ar transportu un loģistiku. Bet kokrūpniecība un mežsaimniecība, kas ir viena no Latvijas eksporta balstiem piesaista vien 3% jauniešu uzmanību.
Ir ļoti interesants paradokss, – jaunieši saka, ka atalgojums ir numur viens faktors viņu izvēlē un apsvērumos, domājot par nākotnes karjeru. Un reizē, kad tu prasi, kur tad viņi plāno strādāt 30 gados, viņi izvēlas tiešām tādas nozares, kur ir zems atalgojums vai salīdzinoši zema nodarbinātība. Es to skaidroju ar izglītības informācijas trūkumu.
Lai situāciju mainītu, būtiska ir arī pašu darba devēju un uzņēmēju loma jau vidējās izglītības posmā, uzskata eksperti.
"Uzņēmumiem vairāk iesaistoties caur ēnu dienām, caur prakses vietām, ar izglītojošiem materiāliem, varbūt arī ciešāk sadarbojoties ar klases audzinātāju, kaut vai palīdzot veidot klases aktivitātes ārpus stundām, ir iespēja šiem jauniešiem parādīt labāku virzienu. Jo šobrīd viņi dzīvo tajā informācijas telpā, kas viņiem ir apkārt, un ko mēs veidojam. Vairāk iesaistoties no uzņēmumu puses, mēs varam palīdzēt jauniešiem ieraudzīt šīs te izvēles labāk," saka "Swedbank Latvija" vadītājs Lauris Mencis.
Aptauja izgaismo arī zemu pārliecību par spēju pieņemt lēmumus attiecībā uz savu nākotnes karjeru, vien 40% jauniešu par to jūtas droši. Speciālisti uzskata, ka šis ir laiks daudz plašāk atvērt skolu durvis karjeras konsultantiem, kas var palīdzēt jauniešiem pieņemt gudrākus lēmumus. Aptauja uzrāda, ka paši skolēni dod priekšroku praktiskai karjeras izpētei, un to apstiprina arī nu jau studente Beatrise.
Es esmu izmantojusi ēnu dienas iespējas, protams, teorija ir viens, ko tur redzi amata aprakstos, un ko nozīmē profesija, otrs ir darboties praktiski. Tāpēc ēnu dienas vai jebkāda iespēja darboties praktiski, redzēt un piedzīvot, es iesaku visiem izmantot.
Mākslīgais intelekts jau šobrīd maina darba saturu gandrīz visās nozarēs, taču skolēni to šobrīd apgūst pašmācības ceļā, nevis strukturētā izglītības procesā.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) saka: "Mākslīgā intelekta pratībai ir jābūt vienai no 21.gadsimta pamata prasmēm. Šobrīd mēs daudz ieguldām skolotājos, lai skolotāji varētu strādāt ar bērniem un jauniešiem. Tas, ko mēs ikdienā redzam, ka bērni un jaunieši mākslīgo intelektu izmanto vairāk nekā skolotāji un viņu vecāki, te jautājums, protams, ir – cik jēdzīgi un cik saprātīgi to dara?"
Mākslīgā intelekta domnīca jau izveidojusi vadlīnijas tieši skolotājiem, kā dažādos mācību priekšmetos integrēt viedās tehnoloģijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
