"Jūrmalas siltums": Ieguvums no šķeldas izmantošanas siltuma ražošanā būs momentāns

Šobrīd mēs ražojam ar šķeldu 50% siltuma, bet mēs to plānojam palielināt līdz 80%, aizstājot gāzi.

Viens no pirmajiem, kas izteicis vēlmi saņemt Eiropas finansējumu pārejai uz atjaunojamajiem energoresursiem, ir pašvaldības uzņēmums "Jūrmalas siltums".

Vaicāts par ieguvumiem iedzīvotājiem no šāda soļa, "Jūrmalas siltums" vadītājs Valdis Vītoliņš norāda, ka atšķirība būtu jūtama nekavējoties: "Tas ieguvums būtu momentāns. Visi tie, kas paspēs uzbūvēt katlu mājas līdz šai apkures sezonai, rezultātu redzēs apkures sezonas laikā."

Un "Jūrmalas siltums" cer paspēt līdz rudenim uzstādīt jaunu šķeldas katlu, tam uzbūvēt atsevišķu ēku. Lai apkures ražotāji pagūtu atteikties no gāzes, ekonomikas ministrija vienkāršojusi tehniskās prasības šķeldas katlu māju būvēšanai.

"Jūrmalas siltums" vadītājs norāda, ka viņu galvenās bažas šobrīd ir par būvmateriālu cenu sadārdzinājumu.

Siltumapgādes uzņēmumu pārējai uz atjaunojamiem energoresursiem kopējais finansējums ir 63 miljoni eiro. Maksimāli pieejamā summa vienam projektam ir līdz četriem miljoniem eiro. Naudu var saņemt ne tikai centrālapkures lielie uzņēmumi.

"Tie mazāki ir, piemēram, kāds namsaimnieks nelielā ciematā. Uzņēmums pēc būtības nodarbojas ar namu apsaimniekošanu, bet viņiem ir arī katlu māja, kas pudurīti ar divām vai četrām ēkām apkurina," skaidro Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs.

Šķeldu katlu mājām piegādā Latvijas vietējie kokrūpnieki, kokzāģētavas. Risks, ka viņi šo biomasu arvien vairāk sāks eksportēt uz Skandināviju.

Tā kā arvien vairāk katlu māju šķeldu izmantos kā kurināmo, industriālais pieprasījums pēc šķeldas būtiski kāps un, visticamāk, palielināsies arī cena šķeldai. Taču šis cenas pieaugums vienalga nebūšot tik dramatiski liels kā dabasgāzei.

"Pieaug arī biomasas cena, bet vēsturiski šie pieaugumi nav tik asi un ātri. Varam teikt, ka būsim pasargāti no krasām cenu izmaiņām," uzskata Valdis Vītoliņš.

Divu nedēļu termiņš pieteikumu iesniegšanai centralizētās apkures nomaiņai no gāzes uz šķeldas un granulu katliem esot pietiekams, uzskata ekonomikas ministrija. To, ka potenciāli šāds finansējums būs, pateikts februāra sākumā.

"Mēs ļoti specifiski izstāstījām, kā šos projektus varēs iesniegt un uzsākt. Sagaidu, ka ļoti daudziem ir jābūt augstas gatavības projektiem," norāda Ekonomikas ministrijā.

Eiropas naudas saņemšana centrālapkures pārejai uz atjaunojamajiem energoresursiem nenozīmē prasību demontēt gāzes apkures katlus. Tie var palikt. Piemēram, Jūrmalas siltums tos izmantos ļoti aukstās ziemas dienās, kad ir pīķa pieprasījums pēc apkures.