Kāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?

2024. gada nogalē Latvijā bija reģistrēti vairāk nekā 48 tūkstoši pašnodarbināto – cilvēki, kas strādā patstāvīgi un veic obligātās sociālās iemaksas. Likums nosaka, ka šīs iemaksas jāmaksā, ņemot vērā ienākumus no saimnieciskās darbības.

Kā darbojas sociālās apdrošināšanas iemaksas

Pašnodarbinātā iemaksu apjoms ir atkarīgs no nodokļu režīma. Maksājot vispārējo likmi 31,07%, tiek iekļauta pensijas, slimības, invaliditātes, maternitātes un citu apdrošināšanas veidu daļa. Ja ienākumi ir zem minimālā sliekšņa – 2220 eiro ceturksnī – tiek maksātas minimālās iemaksas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai. Šīs iemaksas nodrošina ne tikai pensiju, bet arī darba stāžu nākotnē.

Ilgtermiņa plānošana – svarīga drošībai vecumdienās

Dati rāda, ka lielākā daļa pašnodarbināto Eiropā strādā ilgstoši – vidēji vairāk nekā gadu. Latvijā šis rādītājs ir 62%. Tomēr, salīdzinot ar algotiem darbiniekiem, kuru pensiju iemaksu likme ir 20%, pašnodarbinātajiem tā ir tikai 10% no ienākumiem virs minimālās algas. Tas nozīmē, ka viņu pensijas var būt ievērojami zemākas.

Pašnodarbinātajiem svarīgi regulāri deklarēt ienākumus un veikt iemaksas, jo periodi bez iemaksām nākotnē samazina pensiju.

Papildu uzkrājumi – drošāks pamats vecumdienās

Lai vecumdienas būtu finansiāli drošākas, pašnodarbinātajiem ieteicams veidot papildu uzkrājumus. Viens no risinājumiem ir pensiju 3. līmeņa fondi, kas ilgtermiņā palielina uzkrājumu. Tas ir īpaši noderīgi cilvēkiem ar mainīgiem vai sezonāliem ienākumiem.

Papildu kapitālu var veidot arī ar ieguldījumiem finanšu tirgos, akcijās, obligācijās vai nekustamajā īpašumā. Kopā pensiju iemaksas un papildu uzkrājumi nodrošina drošākas un pārtikušākas vecumdienas.