Kādas izmaiņas varētu nest "Rimi" īpašnieku maiņa?

Mazumtirgotājam "Rimi" ir ilga vēsture Latvijā. Pirmais veikals šeit parādījās vēl deviņdesmitajos gados. Nu jau uzņēmuma apgrozījums pārsniedz miljardu eiro, un kopā ar "Maxima" tie ir lielākie komersanti attiecīgajā nozarē.

Trešdien paziņots, ka zviedru koncerns "ICA" šo biznesu trijās Baltijas valstīs ar kopumā vairākiem simtiem veikalu, e-komercijas platformu, loģistikas centriem un vairāk nekā 11 tūkstošiem darbinieku pārdod Dānijas mazumtirdzniecības milzim "Salling Group". Tas darbojas arī Polijā un Vācijā. Darījuma summa 1,3 miljardi eiro.

Šogad arī saņēmām ziņas, ka cita zviedru kompānija plāno pārdot liela apjoma meža platības Latvijā, šis viss kopā raisījis diskusijas, vai zviedru kapitāls nesteidz pamest Latviju pašreizējā ģeopolitiskā situācijā. Līdzšinējie "Rimi" īpašnieki gan uzsver, ka tas ir bijis stratēģisks lēmums, lai koncentrētos uz plašo biznesu pašu mājās.

"ICA Gruppen" izpilddirektore Nīne Jensone skaidro: "Tam nav nekādas saistības ar šobrīd notiekošo pasaulē. Mēs šo lēmumu pieņēmām pagājušajā gadā. Tad mēs atradām "Salling", bija arī citi kandidāti. Šis bija īstais laiks pēc 28 gadiem iziet ārā no šī biznesa."

Lasi arī: "Zviedri vairs netic Latvijas valstij," Znotiņš komentē "Sodra" paziņojumu par mežu pārdošanu

Revolūcijas nebūs, kaut kāda evolūcija iespējama. Tā varētu raksturot "Rimi" jauno saimnieku publiskos vēstījumus par to, ka vismaz sākotnēji visu lielā mērā paredzēts saglabāt kā līdz šim. Nosaukums "Rimi" paliks, noprotams, ka nekādu masveidīgu "cenu karu" nebūšot, arī produkcijas klāstā dižu izmaiņu neesot plānā.

Nozares eksperte Inguna Gulbe norāda, ka dāņu "Salling" savā biznesā vairāk koncentrējas uz tā sauktajiem zemo cenu veikaliem. Princips tāds kā nosacīti veikals-noliktava, kurā produkciju sagādā no sadarbības piegādātājiem lielā daudzumā, bet ne lielā klāstā. Nav izslēgts, ka "Rimi" varētu sākt virzīties uz šādu modeli, kas nebūtu labas ziņas vietējiem lauksaimniekiem, kuru produkciju mazāk varētu atrast vietu plauktos.

Ingūna Gulbe

Agroresursu institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja

"Pašreizējā situācija, kas, visticamāk, būs biezas nodaļas pasaules vēsturē, neliecina, ka šeit mums paliks strauji labāk, ka dzīves līmenis kāps, ka būs lielāka pirktspēja. Tās zemo cenu veikalu ķēdes, optimālākais sortiments un tā tālāk kļūs aizvien pieprasītāks."

Par samērā vājām ekonomikas perspektīvām piekrīt arī investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kurš skaidro, ka tas arī iespaido darījuma cenu – ne īpaši augsta, ne īpaši zema. Paralēli tam visam lielāka konkurence līdz ar "Lidl" ienākšanu tirgū un, tiesa, arī ģeopolitiskais saspringums.

"Avīžu virsraksti ir daudzos gadījumos Zviedrijā bijuši diezgan histēriski. Par to, ka ir sagaidāms tālāks Krievijas uzbrukums tuvāko divu gadu laikā, ka tas novedīs pie desmitiem tūkstošu ievainotiem NATO karavīriem. Tas ir tas fons, kas, protams, droši vien neveicina tādu, kā saka, ilgtermiņa skatu uz šo reģionu, bet es nedomāju, ka tā ir prevalējošā ideja. Galu galā mums nāk iekšā dāņi, kuri tāpat strādā Zviedrijā un lasa visus tos pašus virsrakstus," saka Rungainis.

Attiecīgi neesot pamata bažām, ka tagad ārvalstu kapitāls pa galvu, pa kaklu pamestu Baltiju. Mūsu nelabvēļi gan varētu gribēt tā to pasniegt.