Kariņš: Latvijai ir jāatgūst vēsturiski raksturīgais eksportspējas apjoms

Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā informēja, ka, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, Ministru prezidents LDDK kopsapulces dalībniekus uzrunāja attālinātā režīmā.

Kariņš uzrunā pateicās LDDK vadībai par aktīvo sadarbību pēdējā gada laikā, kas pagāja Covid-19 pandēmijas zīmē – līdzdarbojoties infekcijas slimības izplatības ierobežošanai nepieciešamo lēmumu pieņemšanā, kā arī paužot pamatotu kritiku. Ministru prezidents uzsvēra, ka uzņēmēji ir sadzirdēti no visas valdības kopumā.

Premjers uzrunā atzina, ka Covid-19 pandēmija nāca negaidīti un ne valdībām, ne uzņēmējiem pasaulē nebija priekšstatu, kā rīkoties, tādēļ bija nepieciešams mācīties, kā reaģēt. "Valsts pērn pavasarī reaģēja apsteidzoši, ieviešot plašus ierobežojumus vēl pirms straujas vīrusa izplatības, savukārt rudenī situācija bija citādāka, ierobežojumi tika ieviesti pakāpeniski līdz ar saslimstības pieaugumu, kas augstāko punktu sasniedza Vecgada vakarā," atgādināja valdības vadītājs.

Kariņš vērsa uzmanību, ka patlaban saslimstība lēni, bet pakāpeniski samazinās, valdība pagājušā nedēļā lēmusi par nostiprinošiem pasākumiem saslimstības samazinājuma nostiprināšanai. Tomēr ir jābūt gataviem straujai rīcībai, jo saslimstība var pieaugt koronavīrusa britu variācijas izplatības dēļ.

Valdības vadītāja ieskatā izeja no pandēmijas izraisītās krīzes ir plaša sabiedrības vakcinācija. Tā ir liels izaicinājums ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.

Kariņš pauda, ka patlaban ar vēl piecu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdību vadītājiem ir ierosinājis diskusiju ES visaugstākajā līmenī par vakcīnu piegādes izlīdzināšanas mehānisma izveidi, lai novērstu vakcīnu pieejamības nevienlīdzību ES. Vienlaikus Latvijā aktīvi notiek gatavošanās plašai sabiedrības vakcinācijai no aprīļa, kad plānotas lielākas Covid-19 vakcīnu piegādes.

Runājot par ekonomikas attīstības perspektīvām, Kariņš uzsvēra, ka atbildi redz viedā reindustrializācijā – valdībā nesen apstiprināto nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu īstenošanā, kas paredz ekonomikas attīstību un sabiedrības labklājības pieaugumu balstīt uz eksportējošo sektoru, mērķtiecīgi investējot tā attīstībā, lai atgūtu Latvijai vēsturiski raksturīgo eksportspējas apjomu. Investīcijas viedās industrializācijas īstenošanai tiks plānotas no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma.

Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā informēja, ka, ņemot vērā Eiropas Komisijas redzējumu un ņemot vērā valdībā apstiprinātās Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes, Latvijas sagatavotais Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns tiks uzlabots, to diskutējot gan ar partneriem valdībā, gan sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī pilsonisko sabiedrību.